Venēcijas filmu festivālā, kas notika no 2012. gada 29. augusta līdz 8. septembrim, tika demonstrētas 18 filmas, starp kurām bija īstas pērles. Režisori izvirzīja daudzas garīgas un reliģiskas problēmas, kas tikai varēja izraisīt plašu rezonansi presē un kritiķu vidū.
![Image Image](https://images.culturehatti.com/img/kultura-i-obshestvo/20/kakie-premeri-venecianskogo-festivalya-stali-samimi-yarkimi.jpg)
Viena no sensacionālākajām un, protams, gaidītākajām filmām bija korejiešu kinorežisora Kima Ki-dukas filma "Pieta". Šis ir cilvēka garīgas metamorfozes attēls, kurš mātes mīlestības ietekmē atrod spēku mainīt savu dzīvi un pamest visas negantības, kas iepriekš piepildīja viņa sirdi. Šo grūto filmu kritiķi neviennozīmīgi kritizēja, taču tā pelnīti atnesa tās veidotājam Zelta lauva.
Arī Pola Tomasa Andersona filma “Meistars” ar Filipu Seimūru Hoffmanu par jaunas reliģijas dibinātāju izraisīja daudz diskusiju, piesaistot sabiedrības uzmanību. Stāstā, ko stāstījis talantīgs režisors, jūs varat viegli uzzināt scientoloģijas dibinātāja Rona Hubbarta biogrāfiju. Andersonam tika piešķirta Sudraba lauva. Paši scientologi ir ārkārtīgi neapmierināti ar to, kā Habbarts tiek parādīts attēlā, un jau raksta protesta paziņojumus filmas veidotājiem. Tas viss tikai veicina sabiedrības interesi, ko filma vēl nav redzējusi.
Ne bez festivāla Venēcijā un bez erotikas. Braiens De Palma pārtaisīja franču filmu Love Crime, nosaucot savu darbu par “Passion” (Passion). Filma bija cienīgs festivāla programmas beigas. Starp romantiskajām gleznām var atzīmēt filmas "Uz apbrīnu" vai "Uz brīnumu" (Brīnumam) ar Bens Afflecku titullomā. Kritiķi neuztvēra šo filmu nopietni, paužot dažus Terrence Malik režisora gājienus. Tomēr plašāka sabiedrība šo filmu atbalstīja vairāk.
Drama Marco Bellocchio guļošais skaistums jeb Bella Addormentata par sievieti, kas divdesmit gadus atrodas komā, izvirzīja ļoti nopietnus jautājumus par cilvēka tiesībām ne tikai uz dzīvību, bet arī līdz nāvei. Mūsdienu sabiedrībā eitanāzija ir viena no visvairāk apspriestajām tēmām, tāpēc filma nepalika nepamanīta.
Dokumentālā filma “Slikti 25” par Maiklu Džeksonu tika prezentēta ārpus konkurences. Tas ir kļuvis par īstu dārgumu dziedātājas faniem, jo pēdējā laikā par elku ir ļoti maz informācijas. Režisors Špī Lī savu gleznu veltīja popmūzikas karalim iemesla dēļ - šogad aprit 25 gadi kopš Bad iznākšanas. Filmā Maikla Džeksona kolēģi un draugi runā par to, kā radīts albums, kas aizpūta populārās mūzikas pasauli.