2012. gada perspektīva satrauc daudzus cilvēkus. Un to nevar saukt par negadījumu. Daudzi lieli politiski notikumi var dot norādes daudzu, arī krīzes situāciju, attīstībai.
2012. gadā notiks vēlēšanas jaunajam Krievijas Federācijas prezidentam. Tajā pašā gadā Ķīnā notiks XVIII Komunistiskās partijas kongress. 2012. gada novembrī ASV ievēlēs arī citu prezidentu. Katram no šiem notikumiem ir liela nozīme. Tas spēj noteikt kustības virzienu un mainīt politisko spēku sakārtošanu. Kļūst skaidrs, kāpēc 2012. gadu var saukt par galveno cīņu par dolāru un pret to, par kundzību uz planētas, par kontroli pār kūstošajiem dabas resursiem. Iespējamajai dolāra kataklizmai jānotiek tā, lai tas, kurš saņem Nobeli miera balva. Galu galā iespējamajam amerikāņu sapņa sabrukumam vajadzētu būt savam autoram. Un, ņemot vērā to, ka Amerikas Savienotajās Valstīs strauji pieaug otrais krīzes vilnis, ir ļoti grūti paredzēt globālā finanšu sabrukuma attīstību, tomēr šodien ASV dolārs tiek uzskatīts par vienu no likvīdajiem aktīviem. Uz tā balstās lielākā daļa ekonomiskā apgrozījuma, tiek noteiktas naftas, metālu un graudu izmaksas. Nestabilas finanšu stabilitātes apstākļos likviditāte ir diezgan pieprasīts faktors. Tāpēc nebaidieties, ka tāds ieguldījumu aktīvs kā dolārs pēkšņi pazudīs. Šī situācija turpināsies, kamēr valdības neatrod efektīvus radušos problēmu risinājumus. Pilnīgi iespējams, ka ASV dolārs galu galā pārstās būt galvenā rezerves valūta. Šīs izvēles apstiprināšana turpmākajiem notikumiem var tikt uzskatīta par faktu, ka Ķīna pakāpeniski atbrīvojas no dolāra rezervēm. Turklāt Krievija un Ķīna veic savstarpējas norēķinus valstu valūtās. Visnepatīkamākais pašreizējā situācijā ir fakts, ka ASV valdība, spiesta samaksāt savus milzīgos parādus, nespēs apturēt "tipogrāfiju" līdz noteiktam brīdim. Un tas nozīmē, ka palielināsies milzīga nenodrošinātu papīra dolāru masa, tikai saasinot situāciju. Tieši šajā brīdī īstā ekonomiskā krīze Amerikas Savienotajās Valstīs var nākt ar visām no tā izrietošajām sekām. Būtu naivi uzskatīt, ka krīze pāries Krievijā. Problēmas, kas izraisīja pirmo krīzes vilni Amerikas Savienotajās Valstīs, nav pilnībā izzudušas. Turklāt Eiropas ekonomikā parādījās nopietnas problēmas. Tas viss, protams, netieši ietekmēs Krieviju. Nevajadzētu gaidīt, ka notiekošo globālo krīzes procesu laikā pieaugs pieprasījums pēc izejvielām, kas ir Krievijas eksporta pamats, no kura atkarīgs valsts valsts budžets. Protams, Krievijas ekonomikas izaugsmes tempi atpaliks no pirmskrīzes rādītājiem. Cita starpā rublis var turpināt kristies, kas ļoti negatīvi ietekmēs iedzīvotāju pirktspēju.Izrādās, ka Krievija var būt to problēmu žēlastībā, ar kurām Amerika un Eiropa jau ir saskārušās. Visas Krievijas Federācijas cerības, ka 2011. – 2012. Gada krīze nevilkās un ka krieviem ir spēks un valdības veiktie pasākumi.
