Ranku tabula, kuru Pēteris I ieviesa 1722. gadā, paredzēja aristokrātiskās hierarhijas aizstāšanu ar birokrātisku, pamatojoties uz rangu un varas nodošanu mantojumā. Tādējādi tika pieņemts "Likums par civildienesta kārtību Krievijas impērijā", kurā aprakstīti amati un rangi, nosakot tos pēc darba stāža un oficiālās ražošanas secības.
Ziņojuma kartē tika ņemtas vērā visas pakāpes, militārpersonas, valsts un tiesa, kā arī to sarakste savā starpā. Militārās pakāpes bija augstākas nekā citas. Tātad tika izveidotas 14 pakāpes (klases pakāpes) trīs veidos - armijā, štatā un tiesā. Pirmā klase tika uzskatīta par augstāko.
Policijas reitinga galdi
Krievijas impērijā policijas rindas tika pielīdzinātas civilām rindām. Tāpēc rangu īpašnieks saglabāja, ja tiek mainīta viņa dienesta vieta. Bet atšķirībā no vairuma civildienesta ierēdņu, policistu nēsāto zīmotņu vietā valkāja pūtītes. Policijas epauleti bija līdzīgi armijas epauletam, bet platumā tie bija par ¾ mazāki. Ņemot vērā faktu, ka armijas rangs tika novietots virs visiem citiem, nododot policijai, īpašnieks saglabāja savu armijas rangu un tiesības valkāt armijas tipa plecu siksnas.
Kurš ir pilsonis
Tāpat kā virsnieku pakāpes, arī zemākās pakāpes saglabāja savu armijas pakāpi, bet tām papildus tika piešķirts policijas rangs. Tātad policisti, kuru armijā bija privāto un kapraču pakāpes, saņēma zemāku algu pilsētā. Tas bija zemākais rangs cariskās Krievijas policijā.
Turklāt pēc darba stāža bija jaunākie puslīdz pilnvarotie virsnieki, kuriem tika piešķirts policijas vidējais atalgojums pilsētā, un vecākie apakškomisijas ierēdņi ar pilsētas vecāko algas pakāpi. Atšķirībā no armijas rindām, kas atšķīrās ar loku skaitu vajāšanā, policisti nēsāja plecā savītas auklas un atšķīrās uz tām esošo gombu (gredzenu) skaitā.
