Padomju Savienības vēsturē ienāca tikai viena sieviete, par kuru var teikt, ka viņa vadīja valsts valdības darbu. PSRS Ministru padomes priekšsēdētāja vietnieces amatu no 1988. līdz 1990. gadam ieņēma Aleksandra Biryukov, bet viņa nekļuva par priekšsēdētāju. Situācija mainījās tikai pēc Savienības sabrukuma. Un jaunā Latvijas ministre (premjerministre) Laimdota Straujuma ir piektais bijušās PSRS pārstāvis, kurš no Maskavas vadīja viņas tagad neatkarīgās valsts valdību.
13. premjerministrs
Laimdota Straujuma, kuru par Latvijas premjerministru ievēlēja 2014. gada 22. janvārī, kļuva par 13. Latvijas valdības vadītāju pēc valsts atdalīšanas no PSRS. Aizstāja Straujuma, kura pēc Rīgas tirdzniecības centra sabrukuma un 54 cilvēku nāves tajā brīvprātīgi atkāpās no amata, Valdis Dombrovskis. Starp citu, Dombrovska vadībā viņa bija arī valdības daļa, kurā viņa vadīja Zemkopības ministriju. Starp viņas priekšgājējiem premjerministrs bija pašreizējais valsts prezidents Andris Bērziņš.
Starp citu, visi bijušie Latvijas valdības vadītāji, ieskaitot tos, kuri pirms Otrā pasaules kara dzīvoja un strādāja Rīgā, bija tikai vīrieši. Lai kāds no viņiem tiktu saukts par Annu. Bet starp prezidentiem bija vieta sievietei: no 1999. līdz 2007. gadam Baltijas valsti vadīja Vaira Vīķe-Freiberga, kura no emigrācijas gadiem atgriezās ASV. Tieši Vika-Freiberga vadībā sākās jaunā Latvijas premjerministra politiskā karjera. 1999. gada novembrī Straujuma, pazīstama ekonomiste, kuras specializācija ir lauksaimniecība, sāka strādāt Zemkopības ministrijā par valsts sekretāra vietnieci. Tikai gadu vēlāk Laimdota kļuva par valsts sekretāri, un 2011. gadā viņa pati vadīja ministriju.
Atzinības krusts
63 gadus vecais Strauyuma, neskatoties uz augsto valsts rangu, ir pilnīgi nepubliska persona. Maksimums, kas ir zināms par valdības pirmās lēdijas personīgo dzīvi, šis ģimenes stāvoklis - “šķīries” un divu pieaugušu dēlu klātbūtne, ar politiku vai lauksaimniecību nekādā veidā nav saistīta. Valstī viņu dažreiz pat jokojot sauc par “pieticīgu vecmāmiņu”, un viņu ļoti ciena. Par pēdējo liecina, piemēram, tas, ka saskaņā ar 2014. gada jūnijā veiktās socioloģiskās aptaujas rezultātiem 55, 5% latviešu premjerministra darbību novērtēja pozitīvi. Un negatīvi - tikai 30, 1%.
Iespaidīga ir arī liela skaita profesionālo balvu un titulu klātbūtne pie ekonomikas zinātņu doktora (disertācijas tēma ir “Ražošanas resursu izmantošanas novērtējums Latvijas uzņēmumos”). Strādājot 90. gados par Latvijas Lauksaimniecības konsultāciju un izglītības atbalsta centra direktori, Straujuma tika ievēlēta par Lielbritānijas Lauksaimniecības institūta goda locekli. Un jau 21. gadsimtā saņēmu pateicības vēstuli no Latvijas Ārlietu ministrijas, Zemkopības ministrijas medaļu "Par iniciāciju" un Valsts Atzinības krustu.
