Protams, jūs kaut kur esat dzirdējis Sergeja Loznitsas vārdu, bet jūs joprojām neko nezināt par viņa personību. Kas tad īsti ir Sergejs Loznica, ko viņš dara un cik populārs viņš ir?
Sergejs Vladimirovičs Loznitsa šodien ir diezgan populārs ukraiņu dokumentālo filmu veidotājs, kurš dzimis 1964. gada 5. septembrī Brestas reģionā (Baltkrievijā). Ukrainas pilsētā Kijevā viņš pabeidza vidusskolu un iestājās Politehniskajā institūtā Kontroles sistēmu matemātikas nodaļā. 1987. gadā Sergejs veiksmīgi pabeidza institūtu un aizstāvēja diplomu.
Nākamos četrus gadus Loznitsa strādāja Kibernētikas institūtā kā zinātniskais līdzstrādnieks, kur bija iesaistīts lēmumu pieņemšanas sistēmu, ekspertu sistēmu un mākslīgā intelekta problēmu attīstībā. Paralēli zinātniskajai darbībai Sergejs strādāja par japāņu valodas tulku. Tomēr tomēr Sergejs Vladimirovičs nolemj mainīt savu profesiju un 1991. gadā ieiet filmas režijas nodaļā VGIK (Viskrievijas Valsts kinematogrāfijas institūtā). Un jau 1997. gadā viņš to pabeidza ar apbalvojumiem.
Pēc institūta beigšanas Loznitsa nespēja uzņemt spēļu attēlus. Kopš 2000. gada viņš sāka strādāt Sanktpēterburgā dokumentālo filmu studijā. Pirmo filmas “Miglā” scenāriju, kura pamatā ir Vasilija Bykova stāsts, Sergejs Vladimirovičs uzrakstīja tikai 2001. gadā. Tajā pašā gadā Sergejs ar ģimeni emigrēja uz Vāciju. Bija daudz iemeslu aizbraukšanai: tas bija saistīts ar darbu, un arī Sergejs bija neprātīgi iepazīt pasauli.
Viņš bieži atkārto, ka, sākot filmēt filmu, jābūt absolūti gatavam uzņemties lielu atbildību. Sergejs savāc pa daļām padomju avīžu žurnālus, savus arhīvu materiālus viņš iegūst no dokumentālo filmu studijas. Filmēšana visbiežāk notiek valsts provinces pilsētās. Loznitsa turpina rakstīt scenārijus un veidot dokumentālās filmas līdz šai dienai, ir Krievijas nacionālo apbalvojumu "Laurel" un "Nika" laureāts, starptautisko balvu īpašnieks.
