Bībele ir visplašāk izplatītā grāmata uz zemes, kas tulkota 2500 pasaules valodās. Un kādā valodā tas tika uzrakstīts? Kā cilvēki ieguva iespēju to izlasīt savā valodā?
Lietošanas instrukcija
1
Bībele tiek uzskatīta par visu laiku izcilāko grāmatu, pamatojoties uz tās senatni, nozīmīgumu kā literāru šedevru un nepārspējamu nozīmi visai cilvēcei. Līdz šim Bībele ir tulkota vairāk nekā 2500 valodās, un tās publikāciju skaits ir pārsniedzis 5 miljardus eksemplāru, padarot to par populārāko grāmatu mūsdienu sabiedrībā. Tomēr pašreizējie Rakstu izdevumi ir tulkojumi no oriģinālvalodām, kurās tie tika izveidoti.
2
Bībeli sāka rakstīt pirms 3500 gadiem. Tās galvenā daļa (Vecā Derība) bija rakstīta ebreju valodā. Izņēmums ir tikai dažas tā atsevišķās daļas, kas izveidotas arābu valodas dialektā. Šo apstākli izraisīja seno ebreju ilgstošā uzturēšanās Babilonijas gūstā (6. gadsimtā pirms mūsu ēras), kur vietējā valoda ietekmēja viņu kultūru.
3
Aleksandra Lielā iekarojumi kļuva par iemeslu grieķu kultūras iekļūšanai Tuvajos Austrumos. Hellēnisma spēcīgajā ietekmē simtiem tūkstošu ebreju, kas dzimuši ārpus savas Izraēlas dzimtenes, pakāpeniski aizmirsa savu dzimto valodu, pieņemot grieķu (koyne). Lai neļautu tautiešiem attālināties no sākotnējās ticības, ebreju skolotāji izvirzīja mērķi Vecās Derības tulkošanu grieķu valodā. Tātad, līdz 2. gadsimtam pirms mūsu ēras parādījās pirmais Vecās derības tulkojums grieķu valodā, kas pazīstams kā Septuagints. Vēlāk šo tulkojumu aktīvi izmantoja kristiešu sludinātāji, kuri nesa vārdu par Kristu uz visiem Romas impērijas stūriem.
4
Kristietības parādīšanās 1. gadsimtā kļuva par pamatu Bībeles otrās daļas - Jaunās Derības - parādīšanai. Ņemot vērā galvenās starptautiskās valodas - grieķu - klātbūtni, visas viņa grāmatas tika uzrakstītas arī šajā valodā - koyne. Tomēr vēsturniekiem ir iemesls uzskatīt, ka pati Jaunās Derības grāmata - Mateja evaņģēlijs - sākotnēji tika uzrakstīta ebreju valodā. Grieķu valodas tulkojuma klātbūtne Vecās un Jaunās Derības sniedza unikālu iespēju milzīgam skaitam cilvēku, kas dzīvo dažādās Romas impērijas daļās, iegūt iespēju izlasīt visu Bībeli.
5
Pēc tam dabiskie kultūrvēsturiskie likumi atklāja vēl vienu nepieciešamību tulkot Bībeli citās valodās. Grieķu valoda pakāpeniski novecoja, dodot vietu latīņu valodai. Sāka parādīties jauni tulkojumi, no kuriem slavenākais kļuva Vulgate tulkojums (no latīņu valodas - “publiski pieejams”). Tās autors bija teologs Džeroms, kurš iepazīstināja savu darbu pasaulei ap 405 A.D. Pārskatītā Vulgāta versija 1592. gadā kļuva par oficiālo Romas katoļu baznīcas tulkojumu.
6
Sabiedrības attīstība un jaunu valstu veidošanās noveda pie tā, ka pakāpeniski parādījās arvien jauni Bībeles tulkojumi citās valodās. Navigācijas laikmets, kas ļāva atklāt iepriekš nezināmas valstis, ļāva attīstīt misionāru kustību. Tas, savukārt, prasīja jaunus centienus tulkot Svētos Rakstus tajās valodās, kurās runā tālu teritoriju iedzīvotāji. Īpašs stimuls šajā virzienā bija tipogrāfijas attīstība. Pirmā drukātā Bībele - Gūtenberga Bībele - tika publicēta 1456. gadā. Kopš tā laika Svēto Rakstu kopijas, kas tulkotas dažādās pasaules tautu valodās, sāka parādīties, pieaugot progresam. Pašlaik Bībeli pilnībā vai daļēji lasa 90% pasaules iedzīvotāju.
