Otrā pasaules kara beigās uz Elbas upes notika padomju un amerikāņu karavīru sanāksme, kas cīņā pieveica kopējo ienaidnieku - fašistu iebrucējus. Rezultātā izteiciens “Tiekamies uz Elbas” pastāv jau gandrīz 70 gadus.
Iepazīšanās ar kolēģiem
Saskaņā ar vienu versiju, 1945. gada 25. aprīlī netālu no Vācijas pilsētas Torgau, kas atrodas pie Elbas upes, Padomju un Amerikas armijas apvienoja spēkus, lai beidzot pieveiktu Vācijas bruņotos spēkus. Kopīgu kauju rezultātā fašistu armijas paliekas tika sadalītas ziemeļu un dienvidu daļās, kas sāka strauji samazināties.
Pēc veiksmīgām kaujām amerikāņu militāristi patrulēja tuvākajās teritorijās un Elbas upes krastā tikās ar padomju karavīriem. Viņu paziņa bija silta un draudzīga. Nedaudz vēlāk notika līdzīga cita amerikāņu karavīra tikšanās ar padomju karaspēku. Šo sakritību rezultātā ASV armijas un Sarkanās armijas divīziju komandieri piekrita tikties pilnā spēkā Elbā, lai iepazītos un nodibinātu rokasspiedienus. Karavīri sirsnīgi priecājās par kopīgo uzvaru un atvadījās viens no otra: "Tiekamies uz Elbas!"
Gala rezultāts
Saskaņā ar citu versiju, 1945. gada 3. maijā padomju karaspēks sazinājās ar Lielbritānijas militārajām vienībām un vienojās par kopīgu uzbrukumu. Nākamajā dienā abu armiju karavīri cīnījās ar uzbrukumiem nacistu iebrucējiem un vadīja ienaidnieku no Vācijas dienvidrietumu pilsētas - Vismāras līdz pašam valsts centram, kur plūst Elbas upe. Cīņas beigās nacistu armija beidzot tika uzvarēta, un pazuda tikai nenozīmīgas fašistu grupas, kuras vēlāk arī tika likvidētas. Tātad notika pēdējā cīņa ar ienaidnieku un beidzās ar beznosacījumu uzvaru Elbas upē.
