Nesen eirozonas valstis piedzīvo grūtus laikus - dažas no tām, piemēram, Grieķija, Portugāle, Spānija un Itālija, piedzīvo finanšu krīzi un ir spiestas meklēt palīdzību no citām savienības valstīm. Pirmā šo krīzi skāra Grieķija, kuras problēmas sākās 2010. gadā. Krīze valstī ir tik dziļa, ka, pēc daudzu ekonomikas analītiķu domām, Grieķija varētu pamest eirozonu 2013. gadā.
Iemesls, ka šī valsts atrodas parādu bedrē un no tās var izkļūt, tikai veicot smagas reformas, kas nav populāras iedzīvotājiem, ir eirozonas neviendabīgums. Sākumā tajā bija valstis, kuru ekonomiskais potenciāls un struktūra bija pilnīgi atšķirīgi. Partneri, kuru ekonomiskā attīstība bija acīmredzami vājāka, sāka baudīt tādas pašas sociālās privilēģijas kā tie, uz kuriem balstījās Eiropas Savienības, Vācijas, Francijas, ekonomiskā vara.
Grieķija, iestājoties šajā savienībā, ļāva sev dzīvot lielā veidā, uzkāpjot parādos. Saskaņā ar saistībām nauda tās lauksaimniecībā, kas iepriekš bija ekonomikas pamats, vairs netika ieguldīta - Grieķijai vajadzēja attīstīties atbilstoši savām saistībām, galvenokārt tūrisma dēļ. Grieķi šajā virzienā daudz neveicās, bet turpināja baudīt kreditoru uzticību līdz noteiktam laikam. 2010. gada krīze atklāja pretrunas starp pārmērīgiem sociālajiem izdevumiem un reālo valsts ekonomisko ieguldījumu.
Šodien Grieķijā strādā jauna valdība, kas sāka veikt nepopulāras ekonomiskās reformas. Valstī ir ieviests stingrs uzkrāšanas režīms: vidējā alga no 1000 eiro ir samazinājusies līdz 600, budžeta izdevumi sociālajām vajadzībām, pensijām, pabalstiem, izglītībai un kultūras attīstībai ir ievērojami ierobežoti.
Šo pasākumu rezultātā valstī sākās masveida nemieri un streiki līdz pat sadursmei ar policiju. Tas, savukārt, nepalielināja tūristu popularitāti un interesi Grieķijā, bet vēl vairāk pievienoja finanšu problēmas.
Pirms saistību neizpildes draudiem grieķiem vajadzētu saprast, ka neapdomīga naudas izšķiešana noved pie postošākajām sekām valsts ekonomikā. Ļaujot sev tērēt naudu kredītiem, atsakoties no mūsu pašu preču ražošanas un saglabājot divus bezdarbniekus vienam strādniekam - šāda dzīve jau ir palikusi pagātnē un neatgriezīs to ar streikiem.
Lielāko starptautisko banku eksperti jau tagad 90% prognozē Grieķijas iziešanu no vienotās Eiropas valūtas zonas 2013. gadā. Un, kaut arī šis pasākums, iespējams, mazina uzticēšanos euro un var pat kļūt par signālu atdalīšanai, šis pasākums šķiet ekonomiski iespējams. Solītās Grieķijas reformas tiek veiktas lēnā tempā, un parāda saistību līmeņa pazemināšanās notiek galvenokārt šo parādu dzēšanas dēļ.
