90. gadu sākumā Krievijā plaši izplatījās svētku Valentīna diena, ko mēdz dēvēt arī par visu mīlētāju dienu. Tomēr daudziem pareizticīgo cilvēkiem ir stingra nostāja, ka šī diena ir absolūti sveša gan krievu kultūrai, gan pareizticīgo cilvēku pasaules uzskatam.
Pirmais Valentīna dienas kā Eiropas svētku pieminēšanas datums ir aptuveni 13. gadsimts. Amerikas Savienotajās Valstīs Valentīna diena parādās tikai 18. gadsimta beigās, bet dažās Āzijas valstīs - 20. gadsimtā.
Pašlaik Amerikā un Eiropā Valentīna diena ieņem tolerantu un reizēm pat iedrošinošu attieksmi ne tikai pret dabiskām ģimenes mīlestības savienībām, bet arī pret viendzimuma mīlestību, kas izteikta viendzimuma laulību legalizācijā. Šāda mīlestības ideja ir pilnīgi sveša pareizticīgo cilvēka apziņai, kurai ģimenes jēdzieniem kā laulībai, kas noslēgta vienīgi starp vīrieti un sievieti, un laulības uzticībai ir liela nozīme.
Nesen Krievijā Valentīna dienas svinības kļūst arvien izplatītākas. Tātad daudzās skolās par godu Valentīna dienai tiek rīkotas svinības, kurās bērni neizskaidro svētku modernās nozīmes kaitīgo ietekmi, kas sastāv no tā, ka cilvēka prātā ievieš mīlestības toleranci, kas cilvēkam ir daudzpusīga un reizēm nedabiska. Saskaņā ar parastajām morāles un kristīgās ētikas normām ikvienam pareizticīgajam ir jāapzinās, ka Valentīna dienas svinības ir svešas gan baznīcas krievu tradīcijām, gan vispārējai mīlestības un uzticības idejai, kas iegūta likumīgā laulātajā vienotībā.
Valentīna dienas svinībām šobrīd nav nekā kopīga ar pareizticīgo kalendāra tradīcijām. Pareizticīgo kalendārā ir savas īpašās brīvdienas, kas veltītas ģimenes, mīlestības un uzticības dienai - svēto dižciltīgo prinču Pētera un Fevronijas atceres dienai, ko svin 8. jūlijā. Šī diena pareizticīgajiem šobrīd tiek uzskatīta par visu mīlētāju dienu.
