1348. gadā Eiropā ienāca briesmīgs ienaidnieks, un viņa vārds bija - mēris. Tauta šo slimību sauca par “melno nāvi” traipu dēļ, kas parādījās pacientu sejās. Bet mēris ne tikai izkropļoja cilvēku sejas - tas mainīja Eiropas seju.
Mēra dēļ Eiropas iedzīvotāju skaits samazinājās par vienu trešdaļu, un dažos reģionos par 50%. Anglijā izmira veseli novadi. Liela epidēmija saasināja sociālās pretrunas līdz robežai, Žakērija Francijā un Vata Tailera sacelšanās - tās netiešie rezultāti.
Plague Krievijā
Nevar teikt, ka epidēmija Krieviju vispār neietekmēja. Viņa ieradās tur nedaudz vēlāk nekā Eiropā - 1352. gadā. Pirmais upuris bija Pleskava, kur mēris tika atvests no Lietuvas. Katastrofas attēls daudz neatšķīrās no tā, kas notika Rietumeiropā: gāja bojā gan vīrieši, gan sievietes jebkurā vecumā un muižās, viņi vienā zārkā ievietoja 3 vai pat 5 līķus - un tomēr viņiem nebija laika apbedīt mirušos.
Pēc pskovītu lūguma bīskaps ieradās pilsētā no Novgorodas un sarīkoja gājienu. Atpakaļceļā viņš arī saslima ar mēru un nomira. Daudzi Novgorodieši ieradās Svētās Sofijas katedrālē, lai atvadītos no mirušā bīskapa - un arī šajā pilsētā izcēlās epidēmija.
Pēc tam mēris skāra vairākas citas pilsētas, ieskaitot Maskavu. Viņas upuris bija Maskavas princis un lielais Vladimira Simeona lepnais princis, kā arī viņa divi jaunie dēli - Ivans un Simeons.
Un tomēr, salīdzinot katastrofas mērogu Krievijā un Eiropā, nav iespējams nepamanīt, ka Krievija cieta mazākā mērā. Kāds varbūt redz šo Dieva svētību Svētajai Krievijai, bet tam bija vairāk materiālu iemeslu.
