Kristības ir sakraments, kura laikā cilvēks saņem viena eņģeļa aizsardzību. Šis eņģelis kļūst par cilvēka aizbildni un pavada viņu visu mūžu, aizsargājot no kļūdām un glābjot no nepatikšanām.
Pagānu laikos personvārdu saraksts neaprobežojās tikai ar kanoniem. Kā vārdu varēja izmantot bērna vizuālās īpašības, ģimenes locekļu attieksmi pret mazuli, pat dzimšanas kārtas numuru. Tātad nosaukums "Devyatko" gandrīz nevienu nevarēja pārsteigt, un blondīne ar nosaukumu Svetlana (Svetlyana) tika atrasta katrā slāvu ciematā.
Pieņemot kristietību, bērnus sāka saukt ar svēto lielo mocekļu vārdiem, kuru skaits sākumā bija nenozīmīgs. Tāpēc parādījās neskaitāmi Ivans, Marys un Anna.
Gandrīz visu 20. gadsimtu svētie netika atcerēti, un vārdi tika doti atbilstoši modei par godu radiem vai slaveniem cilvēkiem.
Bet pēdējās desmitgadēs arvien pieaug interese par tradīcijām un jo īpaši par bērnu neuzticēšanos svētajam kalendāram.
Kādas ir vissvētākās
Svētie, pielūgsmes mēneši ir savdabīgs svēto atceres kalendārs. Katrai dienai ir vairāki nosaukumi. Tiek uzskatīts, ka viens no šiem svētajiem nāk pie viņa bērna dzimšanas dienā un gatavojas kļūt par viņa sargeņģeli. Tāpēc ir svarīgi, lai bērna vārds atbilstu vienam no šīs dienas svēto lielo mocekļu vārdiem.
Visā kristietības vēsturē svētais kalendārs tika papildināts ar jauniem nosaukumiem, bet galvenokārt ar grieķu, latīņu un ebreju izcelsmi. Krievijā nebija svēto, jo pagāni nevarēja kļūt par lieliem kristiešu mocekļiem. Bet vecos slāvu vārdi tomēr ir sastopami, piemēram, Ludmila tiek pieminēta pat divas reizes.
Kā izvēlēties kristības vārdu?
Problēma nav pati vienkāršākā, ņemot vērā, ka tik daudz mūsdienu laicīgo vārdu nav vai nu svētajā kalendārā, vai arī tie tiek doti oriģinālajā skanējumā, tas ir, bez tulkojuma.
Izrādās paradoksāla situācija, kad meitenes, kas nosauktas par godu slavenākajiem dižajiem mocekļiem - Ticībai, Cerībai un Mīlestībai, nevar kristībās iegūt šo vārdu, jo pareizticībā ir tikai viņu ne visai harmoniskie grieķu oriģināli - Pistis, Elpis un Agape. Un vārdam pieņemamāks bija tikai oriģinālais mātes vārds no Sofijas (Gudrība).
Garīdznieku vidū šajā jautājumā nav vienprātības. Daži dedzīgi dēvē bērnu par viņa laicīgo vārdu, citi kristībā dod tuvākā svētā vārdu, citi piedāvā vecākiem izvēlēties vairākas iespējas, kas ir vispiemērotākās harmonijai.
