Vjačeslavs Malezhik ir krievu dziedātājs un komponists, desmitiem mūzikas ierakstu autors, kuru joprojām klausās daudzi cilvēki. Turklāt Maležiks ir pazīstams kā rakstnieks, kurš publicējis vairākas grāmatas.
![Image Image](https://images.culturehatti.com/img/kultura-i-obshestvo/24/poet-i-pevec-vyacheslav-malezhik-biografiya-i-lichnaya-zhizn.jpg)
Biogrāfija
Vjačeslavs Malezhik dzimis Maskavā 1947. gadā. Viņa bērnība bija grūtajos pēckara gados, bet zēns nesūdzējās un centās smagi mācīties skolā. Tajā pašā laikā viņš izrādīja interesi par mūziku, kuru vecāki ar prieku atbalstīja: talantīgie cilvēki tajā grūtajā laikā bija ļoti pieprasīti. Vjačeslavs iemācījās spēlēt pogas akordeonu un bieži uzstājās dažādos saviesīgos pasākumos.
Pēc skolas beigšanas Malezhik mācījās pedagoģiskajā skolā un tajā pašā laikā apguva spēli ar jaunu instrumentu - ģitāru. 1965. gadā viņš turpināja studijas MIIT, domājot par dzelzceļa darbinieka karjeru. Bārdu pieaugošā popularitāte šajos gados palīdzēja izlemt par topošo jauno vīrieti. Vysotsky un Klyachkin dziesmu vispārējā ģitāras izpildīšana bija ierasta parādība. Rokenrola, kā arī Bītlu popularitāte pieauga.
1967. gadā Vjačeslavs Malezhik ar trim biedriem izveidoja grupu “Puiši”, kurā viņš sāka uzstāties amatieru koncertos (“daudzdzīvokļu mājas”). 1973. gadā dziedātājs pievienojās ansambļa "Mosaic" sastāvam, un pēc kāda laika kļuva par grupas "Blue Guitars" dalībnieku. Fanu vidū slavenākais ir Malezhik radošuma periods, kas notika 1977.-1986. Gadā, kad Malezhik uzstājās kopā ar ansambli "Flame". Toreiz iznāca skaņdarbi “Pie Kryukovo ciemata”, “Sniegs vērpj”, “Apgriezties” un citi.
1984. gadā tika nodibināta jauna komanda, kurā piedalījās Vjačeslavs Malezhik ar nosaukumu "Sacvoyage". Kopā ar viņu, kā arī solo dziedātāju, viņš vairākkārt uzstājās uz lielās skatuves un piedalījās festivālā "Gada dziesma", kur populāro mākslinieku varēja redzēt līdz 2007.gadam. 2012. gadā Malēčiks negaidīti pasludināja sevi par rakstnieku, publicējot grāmatu "Saprotiet. Piedodiet. Piekrītat." Tad viņš publicēja vēl vairākas grāmatas par dzīvi PSRS laikos, no kurām pēdējā sauca "Klusā laika varonis".