Padomju teātra un kino aktieris Romualdas Ramanauskas savā dzīvē ir spēlējis daudzas raksturīgas lomas, ieskaitot vācu virsniekus. Aktieris ar tik milzīgu izaugsmi (193 cm) bija ļoti populārs skatītāju vidū, lai arī slava savu varoni uzreiz neatrada.
![Image Image](https://images.culturehatti.com/img/kultura-i-obshestvo/92/ramanauskas-romualdas-biografiya-karera-lichnaya-zhizn.jpg)
Biogrāfija
Romualdas dzimis 1959. gadā Lietuvas galvaspilsētā. Vecāki, iedzimtie intelektuāļi, bērnus audzināja humānā stilā, tāpēc dēls jau no bērnības nepamanīja mīlestību pret eksaktajām zinātnēm. Pēc kara ar fašistiem Lietuva joprojām atkopās, valstī valdīja dažādas noskaņas, un zēns uzauga naidīgā gaisotnē pret padomju režīmu.
Tāpēc Romualdas pēc skolas ilgu laiku šaubījās par profesijas izvēli. Viņš vēlējās kļūt par žurnālistu, bet tad nāksies uzslavēt to komunisma panākumus, kas tiek būvēti, kas viņam nebija pieņemami. Tad jauneklis nolēma ienākt konservatorijā un 1972. gadā to veiksmīgi pabeidza, pēc absolvēšanas iestājās Lietuvas Nacionālajā drāmas teātrī, kur nostrādāja divdesmit ilgus gadus. Pēc tam Romualdas mēģināja spēlēt uz citām skatuvēm, bet beigās atgriezās LDNT.
Filmas karjera
Filmas veidotāji nevarēja palīdzēt, bet pamanīja filmas režisorus, un 1970. gadā Romualdam bija pirmā pieredze filmēšanā filmā “Šis nolādētais iesniegums”. Pieredze izrādījās veiksmīga, un pēc šī filmas darba sekoja citi: šaušana filmās “Ievainotais klusums”, “Iecienītākais”, “Spāņu versija” un citās.
Tomēr pats Ramanauskas uzskata biogrāfijā iemīļoto un spilgtāko līniju šaušanu padomju filmā “Garais ceļš kāpās”. Ražotāja Ričarda Lozberga loma viņam atnesa patiesu slavu, kā arī radīja lielu prieku un gandarījumu no radošā procesa.
Kā vēlāk atzina pats Ramanauskas, kopš tā laika ar viņu nav noticis nekas tikpat radošs. Lai gan filmēšanai bija daudz priekšlikumu, viņš filmējās arī daudzās filmās, taču vairs nepiedzīvoja šādu ierosmi nevienā filmā vai atsevišķā komplektā.
Lai arī viņa lomas bija tikpat pamanāmas skatītājiem: Villijs Abots filmā “Bagātais vīrs, nabags …”, Kurts Hornemans filmā “Zombiju variants”, Kina Vladimiroviča filmā “Burveņa nolaupīšana” un citi. Viņa varoņi izcēlās ar īpašu neparastu aristokrātiju, lai arī parasti tie bija negatīvi tēli. Droši vien šis kontrasts starp varoņa manieri un raksturu tik ļoti patika skatītājiem. Tāds “burvīgs kašķis” - kā daži viņu sauca.