Seržs Sargsjans desmit gadus bija Armēnijas prezidents. Un viņš bija tikai dažas dienas kā premjerministrs, pēc tam viņš atkāpās no amata.
Agrīnie gadi
Seržs Sargsjans dzimis 1954. gadā Kalnu Karabahas galvaspilsētā. Pēc absolvēšanas viņš dienēja Padomju armijā, pēc tam strādāja par virpotāju elektromehāniskajā rūpnīcā. Tajā pašā laikā viņš ieguva izglītību Erevānas universitātē. Sertificēts filologs devās strādāt uz komjaunatnes pilsētas komiteju, pēc tam turpināja karjeru, izmantojot partiju.
Karjera
Sargsjans, ieņemot amatu reģionālās partijas komitejā, 1988. gadā vadīja Kalnu Karabahas aneksijas kustību Armēnijā. Lauknieki viņu ievēlēja par delegātu pirmajā autonomijas kongresā, un gadu vēlāk Seržs Azatovičs saņēma Armēnijas Augstākās padomes deputāta mandātu. Tādējādi sākās viņa pacelšanās uz politisko Olimpu. Kalnu Karabahas Republikas veidošanas pašā sākumā viņš bija atbildīgs par aizsardzības jautājumiem. Viņa pakļautībā armija lieliski parādīja sevi Kelbajara, Khojaly un Shusha apmetnēs. Līdz 1995. gadam Sergejs vadīja Armēnijas militāro nodaļu, viņa izveicīgā vadība ļāva panākt vienošanos par pamieru starp NKR un Azerbaidžānu. Turpmākos gadus politiķis vadīja drošības lietas un Iekšlietu ministriju.
Turpmākie soļi pa karjeras kāpnēm Sargsjanu vienmēr noveda pie varas virsotnes. Viņš vadīja prezidenta Roberta Kočariāna administrāciju un vadīja darbu Armēnijas Drošības padomē. 2007. gads bija pagrieziena punkts politiķim. Republikāņu partija viņu sauca par savu vadītāju, un tas viņai palīdzēja iegūt trešdaļu vietu Nacionālajā asamblejā. Līdz 2008. gadam politiķis vadīja republikas valdību, pēc tam pašreizējais vadītājs paziņoja, ka redz viņu kā viņa pēcteci.
Kā prezidents
Sargsjans 2008. gadā kļuva par Armēnijas prezidentu, nedaudz vairāk nekā puse valsts vēlētāju balsoja par viņu. Viņa stāšanos amatā pavadīja opozīcijas masveida protesti Erevānā. Galvaspilsētā pat bija jāpiemēro ārkārtas stāvoklis, lai veiktu inaugurāciju.
Sargsjana valdīšanas laikā valsts ārpolitikā ir ieskicētas būtiskas izmaiņas. Attiecības ar Azerbaidžānu un Turciju ir ievērojami uzlabojušās. 2011. gadā valstī viesojās Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs. Vizītes rezultātā tika panākta vienošanās par Krievijas karabāzes izvietošanu Gyumri. Prezidenta vadītā partija guva nebijušus panākumus, saņemot 44% vietu parlamentā. Viņš pats atkārtotajās prezidenta vēlēšanās saņēma 58% balsu. Pēdējos savas valdīšanas gados viņš rīkoja konstitucionālo referendumu, kura rezultātā Armēnija kļuva par parlamentāru republiku.
