Plašsaziņas līdzekļiem gandrīz katrā demokrātiskā pasaules valstī mūsdienās ir milzīga loma sabiedriskajā dzīvē, un patiesībā tie jau sen ir kļuvuši par politiskās cīņas instrumentu. Un visdažādāko uzskatu un uzskatu politiķi nekautrējas aktīvi izmantot plašsaziņas līdzekļus savās interesēs.
Lietošanas instrukcija
1
Tas izklausās paradoksāli, bet, attīstoties sabiedrībā notiekošajiem demokrātiskajiem procesiem, kuru mērķis ir aizsargāt pilsoņu brīvības (galvenokārt izvēles brīvību un vārda brīvību), plašsaziņas līdzekļi pārvēršas par spēcīgu instrumentu, lai ierobežotu šīs pašas brīvības.
2
Šīs parādības iemesls ir plašsaziņas līdzekļu arvien pieaugošā loma politiskajā cīņā. Jo pašreizējā situācijā viņiem ir milzīga ietekme uz masu apziņu un sabiedriskās domas veidošanos. Katrs no politikas subjektiem, neatkarīgi no tā, vai tā ir valsts vara, politiskās partijas vai neatkarīgas politiskas figūras, cenšas pēc iespējas vairāk pakļaut plašsaziņas līdzekļus, lai viņi kļūtu par savas politikas instrumentu.
3
Parasti visus plašsaziņas līdzekļus var iedalīt atkarīgos un neatkarīgos. Ar atkarīgo plašsaziņas līdzekļu politisko orientāciju viss ir pavisam vienkārši. Viņi neslēpj savu aizspriedumu un, piemēram, drukātajos plašsaziņas līdzekļos savos izvades datos skaidri norāda to īpašnieka vārdu - valdības aģentūras, politiskās partijas utt. Demokrātiski attīstītajās valstīs tie pārāk neietekmē masu politisko apziņu, ja vien, protams, šie nav valsts televīzijas kanāli.
4
Bet ar tā sauktajiem neatkarīgajiem plašsaziņas līdzekļiem viss ir daudz sarežģītāk. Neskatoties uz to, ka tie nevar būt a priori, milzīgs skaits drukāto plašsaziņas līdzekļu un masu informācijas līdzekļi sevi precīzi pozicionē kā neatkarīgus. Lai gan patiesībā ne vienmēr tā ir, viņi var garantēt tikai savu neatkarību no valsts varas.
5
Tieši šie plašsaziņas līdzekļi parasti ir politiķu galvenais rīks cīņā par masu apziņu. Turklāt šajā gadījumā parasti tiek izmantotas slepenās kaujas metodes.
6
Politisko cīņu vidū plašsaziņas līdzekļi zaudē objektivitāti noteiktu notikumu novērtēšanā. Viņi veido viņiem izdevīgas komunikācijas stratēģijas, izmantojot manipulatīva veida normas un metodes.
7
Kļūstot par kādas noteiktas politiskas tendences kalpošanu, plašsaziņas līdzekļi izmanto dažādas manipulācijas ar sabiedrības apziņu. Tas var būt nekaitīgs jebkādas informācijas klusēšana, kompromitējošu materiālu izmešana un tiešas viltošanas.
8
Apzinoties plašsaziņas līdzekļu milzīgo potenciālu vēlētāju auditorijai, politiķi cīnās par smagu cīņu par ietekmi uz noteiktiem plašsaziņas līdzekļiem. Tāpēc tagad, diemžēl, politiskajā cīņā bieži uzvar nevis tas politiķis, kuram ir labākā vēlēšanu programma, bet gan tas, kurš viskompetentāk spējis izmantot plašsaziņas līdzekļus.
