Toms Gormans ir talantīgs tenisists, kurš dzimis Amerikā 1946. gada 19. janvārī. Laika posmā no 1960. līdz 1980. gadam viņš spēlēja gan amatieru sacensībās, gan lielākajos čempionātos. Viņš kļuva slavenākais, 1973. gadā ieņemot 8. vietu desmit labāko tenisistu sarakstā.
Sporta karjera
Toms apmeklēja Sietlas sagatavošanas skolu un ieguva turpmāko izglītību pēc Sietlas universitātes absolvēšanas. Viņš piedalījās profesionālajā tūrē 1960., 70. un 1980. gados un trīs gadus pēc kārtas bija Vašingtonas štata tenisa čempions. Astoņus gadus Gormans kalpoja par ASV Deivisa kausa komandas kapteini, trenēja dažus no Amerikas izcilākajiem spēlētājiem un uzvarēja pasaules čempionātos 90. un 92. vietā.
Gormans ieņēma pirmo vietu pasaules rangā Nr. 8 (1973. gada 3. maijs), bet SPS-10 rangā (1974. gada 3. jūnijs) - 2 vietu. Tas viņu padarīja slavenu ne tikai Amerikā, bet arī visā pasaulē.
Toms Gormans savā karjerā ir uzvarējis septiņos singlos, lielākais 1975. gadā Sinsinati. Viņš arī uzvarēja deviņās dubultspēlēs, tostarp 1971. gadā Parīzē, un tajā pašā gadā kopā ar Stenu Smitu sasniedza “French Open” finālu. Toms pieveica Bjernu Borgu, lai iekļūtu Stokholmas čempionātā 1973. gadā.
Toms iekļuva pusfinālā vienspēlēs Vimbldonā (1971. gadā), “US Open” (1972. gadā) un “French Open” (1973. gadā); pieveicot Rod Laver, Jimmy Connors un Ian Codes. Gormans bija tās komandas loceklis, kura 1972. gadā izcīnīja Amerikas Savienoto Valstu Deivisa kausu. Kā kapteinis-treneris viņš vadīja Deivisa kausa komandu līdz uzvarai 1990. un 1992. gadā. Gormanam ir rekords par lielāko daļu uzvaru mačā kā ASV Deivisa kausa kapteinim un viņš ir pēdējais amerikānis, kurš vienlaikus ieguvis Deivisa kausu kā spēlētājs, tā kapteinis.
Gormans saņēma atzinību par sportisko sniegumu un veiklību 1972. gada pusfināla spēlē pret Stenu Smitu Barselonā. Viņš savainoja muguru, taču līdz snieguma datumam spēja atgūties un uzvarēja maču ar plašu pārsvaru.
