Mūsdienu pasaulē valstis sastāv no simtiem starptautisku organizāciju, kas sniedz ieguldījumu kultūras mijiedarbības, ekonomisko attiecību un tirdzniecības nodibināšanā. Krievija, būdama viena no lielākajām valstīm, ir daudzu organizāciju locekle.
Reģionālās organizācijas
Krievijai ir svarīga dalība Neatkarīgo Valstu Sadraudzībā (NVS). NVS valstu teritorijā ārpus Krievijas Federācijas dzīvo 20 miljoni krievu un krievvalodīgo cilvēku. Šī organizācija, kas tika izveidota 1991. gadā pēc PSRS sabrukuma, ietvēra lielāko daļu bijušo padomju republiku, izņemot Baltijas valstis (Igauniju, Latviju, Lietuvu). MIS 2014. gadā papildus Krievijas Federācijai ietilpst Baltkrievija, Moldova, Azerbaidžāna, Armēnija, Kazahstāna, Tadžikistāna, Uzbekistāna un Kirgizstāna. Ukraina de facto iestājas NVS, bet neparakstīja hartu. Turkmenistāna neparakstīja hartu, vienlaikus paziņojot, ka ir organizācijas “asociētais loceklis”. Pēc konflikta ar Krieviju Gruzija 2009. gadā izstājās no NVS. Krievijas uzdevums ir aizsargāt NVS ārējās robežas Vidusāzijā un Kaukāzā.
Vēl viena ģeopolitiski nozīmīga organizācija Krievijai ir EurAsEC muitas savienība, kurā kopā ar to ietilpst Baltkrievija un Kazahstāna. Organizācija ir tirdzniecības un ekonomiskās integrācijas forma, kas nodrošina vienotu muitas teritoriju. Šajā teritorijā netiek piemēroti nekādi ekonomiski ierobežojumi vai muitas nodokļi.
Šanhajas sadarbības organizācijā (SCO) ietilpst Krievija, Ķīna, Kazahstāna, Kirgizstāna, Uzbekistāna un Tadžikistāna. Šajā reģionālajā organizācijā iekļauto valstu teritorija aizņem 60% no Eirāzijas teritorijas. Galvenie SCO deklarētie uzdevumi ir drošības un stabilitātes stiprināšana, ekonomiskā sadarbība, partnerattiecības enerģētikas jomā, sadarbība kultūras un zinātnes jomā, cīņa pret terorismu, ekstrēmisms un separātisms.
Kolektīvā drošības līguma organizācija (CSTO) ir militāri politiska savienība, kas mūsdienu formā pastāv kopš 2002. gada. CSTO ietilpst Krievija, Baltkrievija, Kazahstāna, Kirgizstāna, Tadžikistāna un Armēnija. Organizācijas izvirzītais mērķis ir kopīgi aizsargāt dalībvalstu teritoriālo un ekonomisko telpu no militārās agresijas, teroristiem un dabas katastrofām.
Citas organizācijas
Pēc PSRS sabrukuma 1991. gadā Krievija tika juridiski atzīta par PSRS pēcteci. Tāpēc viņa ieņēma bijušās Padomju Savienības vietu ANO Drošības padomē un vairākās citās organizācijās.
Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO) tiek uzskatīta par galveno starp tām, kas radās pēc Otrā pasaules kara. Tas tika izveidots 1945. gadā ar mērķi uzturēt mieru dažādos planētas reģionos. Tam ir ievērojamas finansiālās iespējas, vadības aparāts un pat bruņotie spēki. Krievija bija viena no valstīm, kas piedalījās ANO izveidē. Un kā uzvarošā vara Otrajā pasaules karā viņa kļuva par vienu no organizācijas augstākajām izpildinstitūcijām - ANO Drošības padomi, kur tā atrodas līdz mūsdienām. Šajā sakarā Krievijai ir tiesības uzlikt veto, t.i. tiesības aizliegt jebkuru ANO lēmumu.
Eiropas Drošības un sadarbības organizācija (EDSO) ir viena no tām, kurā piedalās Krievija. EDSO mērķis ir uzturēt drošību un mieru Eiropā.
Papildus iepriekš minētajam, Krievijas Federācija ir iekļauta tādās organizācijās kā Starptautiskais Valūtas fonds (SVF), Eiropas Padome, Baltijas jūras valstu padome (CBSS), Barenca Eiro-Arktikas padome (BEAC), Melnās jūras ekonomiskās sadarbības organizācija (BSEC), Apvienoto Nāciju Organizācija. Izglītība, zinātne un kultūra (UNESCO), Starptautiskā atomenerģijas aģentūra (SAEA), Pasaules bankas grupa, Pasaules pasta savienība, Pasaules intelektuālā īpašuma organizācija (WIPO), Starptautiskā aviācijas federācija cijas (FAI), Āzijas Parlamentārās asamblejas (APA), uc
Saistītais raksts
Lagarde Christine: biogrāfija, karjera, personīgā dzīve
