Par perestroikas oficiālo sākumu uzskata 1987. gada janvāri. Tad nākamajā PSKP Centrālās komitejas plenērā perestroika tika pasludināta par galveno PSRS attīstības virzienu. Tomēr pirms šī notikuma notika gandrīz divus gadus ilgas reformas, kas sākās valstī.
Lietošanas instrukcija
1
Reāli perestroika sākās, kad PSKP vadībā 1985. gada martā ieradās jaunais PSKP Centrālās komitejas ģenerālsekretārs Mihails Gorbačovs. Līdz tam laikam valstī bija nobriedušas globālās izmaiņas. Tikai daži cilvēki toreiz nesaprata. Ilgstoši samērā pārtikušās Brežņeva stagnācijas periods pamazām sāka virzīties uz atklātu valsts degradācijas stadiju.
2
PSRS ekonomika bija stagnācijas stāvoklī. Neskatoties uz gada statistiku par visu rādītāju vienmērīgu pieaugumu, reālā situācija pasliktinājās. Veikalu plauktos bija arvien mazāk preču, un vairs nedarbojās absolūti tukši ideoloģiski saukļi, kas mudināja iedzīvotājus mazliet vairāk ciest tuvās gaišās nākotnes vārdā. Tauta vēlējās pārmaiņas.
3
Tāpēc cilvēki pēc lielas politikas standartiem uztvēra jauna, jauna cilvēka nometnē stāšanos pie varas, kā enerģisku cilvēku, kas ir laba pazīme pārmaiņu iniciatoriem uz labo pusi.
4
Neskatoties uz to, ka savā pirmajā runā jaunajā augstajā amatā Gorbačovs visiem apliecināja, ka turpinās turpināt komunistiskās partijas politiku, neviens viņam neticēja. Viņš runāja tik enerģiski un enerģiski, vienlaikus tikai norādot uz gaidāmajām reformām.
5
Pirmo trīs mēnešu laikā pēc nākšanas pie varas jaunais ģenerālsekretārs mainīja gandrīz visu partijas augstāko vadību. Brežņeva vecos domubiedrus nomainīja pilnīgi jauni cilvēki. Priekšizpētes un perspektīvas ziņā parādījās divi ārkārtīgi apšaubāmi valsts projekti: par cīņu pret panismu un valsts ekonomiskās attīstības paātrināšanu.
6
Un tur ir jēdziens, kuru līdz šim padomju cilvēki nebija dzirdējuši, - glasnost. Tad perestroikas rītausmā bija tikai viņas mazie acu skatieni. Bet cilvēki par to bija ārkārtīgi priecīgi. Oficiālajā partijas presē un televīzijā sāka parādīties daudz agrāk pilnīgi nepieejama informācija tikai mirstīgajai. No vienas puses, sāka sniegt pozitīvus materiālus par dzīvi Rietumu valstīs. No otras puses - partijas un padomju struktūru kritika.
7
Ārpolitikā notiek būtiskas izmaiņas. Pirmoreiz deviņu gadu laikā PSRS galva 2 gadu laikā četras reizes ir ticies ar ASV prezidentu. Notiek tikšanās arī ar citiem Rietumu lielvalstu vadītājiem. Cilvēkiem visā pasaulē ir trausla cerība uz aukstā kara un bruņošanās sacensību izbeigšanu.
8
Bet reālās pārmaiņas padomju sabiedrībā, ko visā pasaulē parasti sauc par perestroiku, sākās tikai 1987. gadā.
