"Un kāpēc lai es viņus cienītu ?!" - pusaudzis kaislīgi jautā, aizvainojuma vai vilšanās vadīts. Neskatoties uz to, cieņa pret vecākās paaudzes pārstāvjiem ir dažādu tautu kultūras neatņemama sastāvdaļa, kas dažreiz ir pilnīgi atšķirīga viņu paražās un uzskatos.
Dzīves sākums
Neatkarīgi no tā, cik tieksme jaunās paaudzes pārstāvjiem noliegt vecāko nopelnus, nevar vien atzīt, ka tieši nākamā paaudze rada pamatu iepriekšējai paaudzei. Tās ir materiālās vērtības, kultūrvide un tradīcijas, kuras saglabājuši un vairojuši vecākās paaudzes pārstāvji.
Gadās, ka bērni ir neapmierināti ar vecāku sasniegumiem un mēdz viņus pārmest par to, ka viņi tur nestrādāja un nestrādāja tādā veidā, viņi nespēja sasniegt tādu dzīves līmeni, kādu bērni uzskata par cienīgu. Bet tas nav pareizi! Vecākās paaudzes dzīvoja savu dzīvi tā, kā uzskatīja par nepieciešamu un iespējamu, nodrošināja saviem bērniem zināmu “palaišanas spilventiņu” attīstībai, izglītībai, rakstura veidošanai un citām personīgajām īpašībām.
Pat ja jauns vīrietis agrīnā vecumā spēj nopelnīt vairāk nekā viņa tēvs vai māte, tad iespējas tam lielā mērā sniedza vecāki, un tas ir cieņas vērts.
Tāpat negodīgi ir jauniešu izteikumi pret iepriekšējām paaudzēm par esošo sociālo sistēmu, visas valsts ekonomisko un politisko stāvokli. Vecāka paaudze ierosinātajos vēsturiskajos apstākļos rīkojās pēc iespējas labāk, un bez viņu centieniem nākamo paaudžu darbībai nebūtu “izejas punkta”. Un šajā sakarā ir vērts cienīt cilvēkus, kuri dzimuši 20, 40 vai vairāk gadus agrāk!
