Japānas varas iestādes ir nolēmušas deportēt ķīniešu aktīvistus, kuri sacentās Senkaku salās. Arhipelāgs ir teritoriāla strīda starp Ķīnu un Japānu priekšmets.
![Image Image](https://images.culturehatti.com/img/kultura-i-obshestvo/71/za-chto-yaponiya-deportiruet-kitajskih-aktivistov.jpg)
Senkaku arhipelāgs jeb kā to dēvē ķīnieši Diaoyutai, 1895. gadā pārcēlās uz Japānu pirmā Ķīnas un Japānas kara rezultātā. Otrā pasaules kara beigās viņš nonāca Amerikas Savienoto Valstu jurisdikcijā, kas 1970. gadā atdeva viņus Japānai. Ķīna tam nepiekrīt, jo ir 1943. gada Kairas deklarācija, ko parakstījušas Lielbritānija, Ķīna un ASV. Tajā sabiedrotie apņēmās pielikt kopīgus centienus karā ar Japānu līdz tās pilnīgai padošanai. Tur tika deklarēta arī Japānas izraidīšana no visām iekarotajām teritorijām.
Vēl nesen jautājums karājās gaisā un ieinteresēja maz cilvēku, bet 1999. gadā arhipelāgā tika atrasta dabasgāze, kuras rezerves tiek lēstas 200 miljardu kubikmetru apjomā. Tādējādi teritoriālajam strīdam tagad ir liela ekonomiskā interese.
Ķīnas naftas un gāzes uzņēmums CNOOC jau ir sācis attīstīt plauktu Ķīnas pusē no līnijas, kas sadala abu valstu ekonomiskās intereses. Oficiālie Tokijas protesti, uzskatot, ka gāze sūknējas no Japānai piederošās tvertnes. Ķīnas sabiedrība emocionāli un agresīvāk reaģē uz šīm debatēm. Valstī notiek japāņu veikalu pogromi, anti-japāņu demonstrācijas utt.
Lai atzīmētu 67. gadadienu kopš Japānas sakāves Otrajā pasaules karā, 14 Ķīnas pilsoņi nolēma ceļot uz strīdīgo arhipelāgu. Rezultātā viņus aizturēja Japānas krasta apsardze. Aizturētie pratināšanas laikā noraidīja apsūdzības par nelikumīgu ieceļošanu citas valsts teritorijā, apgalvojot, ka Diaoyutai salas pieder Ķīnai.
Abu valstu ārlietu ministru vietnieku līmenī notika saspringta telefonsaruna, kurā Ķīnas puse pieprasīja tūlītēju viņu pilsoņu atbrīvošanu. Japāņi neuzsāka ambīcijas un valdības līmenī nolēma deportēt ķīniešus.