Nesen, ņemot vērā politiskās situācijas saasināšanos pasaulē, NATO saīsinājums praktiski nepamet laikrakstu lapas un televīzijas ekrānus. Tomēr, bieži lietojot šo terminu, cilvēki pilnībā nesaprot, kas ir uz spēles, kāda veida izglītība un kādi ir tās mērķi.
Lietošanas instrukcija
1
Saīsinājums NATO vai, pareizāk sakot, NATO, nāk no angļu valodas frāzes North Atlantic Treaty Organization - Ziemeļatlantijas līguma organizācija (North Atlantic Alliance). Savā kodolā šī organizācija pārstāv militāri politisko savienību, kas šobrīd apvieno 26 valstis.
2
NATO militāri politiskais bloks tika izveidots 1949. gada aprīlī, lai stātos pretī Padomju Savienībai un sociālistu nometnes valstīm. Savienības līgums, apvienojot 10 Eiropas kontinenta valstis un divas Amerikas valstis vienā aliansē, tika parakstīts Vašingtonā 1949. gada 4. aprīlī. Jaunās savienības galvenais deklarētais uzdevums bija nodrošināt kolektīvo drošību un konsultācijas svarīgos jautājumos. Sākotnēji NATO iekļāva 12 attīstītās valstis: ASV, Lielbritāniju, Franciju, Dāniju, Norvēģiju, Islandi, Kanādu, Beļģiju, Nīderlandi, Portugāli, Itāliju un Luksemburgu.
3
Kopš tās pirmsākumiem NATO nenogurstoši ir īstenojusi paplašināšanās politiku, uzņemot arvien vairāk dalībvalstu. Pirmā paplašināšanās notika 1952. gadā, kad Turcijai un Grieķijai pievienojās alianse. 1955. gada maijā Tai pievienojās Rietumvācija, un gandrīz trīsdesmit gadus vēlāk, 1982. gadā - Spānija.
4
Pēc Padomju Savienības sabrukuma un Varšavas pakta sabrukuma Ziemeļatlantijas aliansei pievienojās vairākas bijušās Austrumeiropas sociālistu valstis: Ungārija, Čehija un Polija. Šis notikums notika 1999. gadā. Pēdējā, piektā NATO paplašināšanās uz austrumiem notika 2004. gadā. un kļuva par globālāko visā organizācijas pastāvēšanas periodā - septiņas bijušās sociālistu nometnes valstis nekavējoties kļuva par alianses dalībniecēm: Bulgārija, Lietuva, Latvija, Slovākija, Slovēnija, Rumānija un Igaunija.
5
NATO augstākā militārā institūcija ir Militārā plānošanas komiteja, kas izskata visus jautājumus, kas skar pārvaldes militārās struktūras, kopīgo spēku veidošanas un izmantošanas problēmas. Turklāt Komiteja apstiprina alianses stratēģiskās koncepcijas un nosaka katras valsts militārās līdzdalības daļu.
6
Augstākā izpildinstitūcija ir Militārā komiteja. Viņš ir atbildīgs par bloka militārās stratēģijas un NATO stratēģisko plānu izstrādi. NATO Militārā komiteja nav pastāvīga struktūra, un starplaikā starp sanāksmēm tās lēmumu izpildi uzrauga Pastāvīgā militārā komiteja, kas apvieno iesaistīto valstu ģenerālštāba pārstāvjus.
7
Kodolieroču jautājumi NATO ietvaros tiek izskatīti Kodolieroču komitejā. Tā ir tikai padomdevēja institūcija, tāpēc Kodolieroču plānošanas grupa ir tieši iesaistīta kodolieroču jautājumu izstrādē.
- NATO vietne krievu valodā
- TSB - Ziemeļatlantijas līguma organizācija
