Vienpartijas sistēma ir politiskās sistēmas tips, kurā vienā politiskā partijā ir likumdošanas vara kādā valstī. Jebkuras opozīcijas partijas ir vai nu aizliegtas, vai arī tām nav atļauts pie varas.
Lietošanas instrukcija
1
Politiskā partija ir īpaša sabiedriska apvienība, kuras mērķis ir kontrolēt politisko varu valstī vai jebkādu citu valsts līdzdalību valdībā. Šāda dalība ir iespējama, izmantojot pārstāvjus valsts iestādēs un / vai pašvaldībās. Gandrīz katrai partijai ir sava programma, kurā ir partiju mērķu saraksts un plānotie veidi šādu mērķu sasniegšanai. Vienotas valsts partiju sistēmas raksturu nosaka partiju reālās līdzdalības pakāpe valsts un pašvaldību struktūru veidošanā.
2
Vienpartiju sistēmas variācijas ir gadījumi, kad valstī ir citas partijas, kurām saskaņā ar likumu ir jāatzīst vadība par galveno. Šajā gadījumā situācija partijā var būt svarīgāka par stāvokli valsts aparātā. Varbūt visspilgtāko valsts, kurā pastāvēja vienas partijas sistēma, piemēru var saukt par PSRS (neskatoties uz to, PSRS nekad nebija aizliegums izveidot citas partijas).
3
Politiskajās sistēmās, kuras raksturo kā vienas partijas, citu partiju darbība nav aizliegta. Turklāt vēlēšanas notiek regulāri, un tas savukārt parāda, cik nozīmīga ir cilvēku griba. Valdošā partija vienmēr uzvar vēlēšanās neatkarīgi no tā, cik liela ir opozīcija. Sakarā ar šādām vēlēšanām valdošajai partijai ir iespēja atjaunināt personāla potenciālu, mainīt programmu un diskreditēt opozīciju, radot priekšstatu, ka tā ir priekšā jaunām idejām.
4
Vienpartijas politiskā sistēma noved pie pilnīgas visas politiskās sistēmas reorganizācijas. Notiek pilnīga partijas un valsts aparāta apvienošana. Turklāt likumdošanas vara faktiski pāriet partijas vadībai, kura izmanto valsti vienkārši kā administratīvu mehānismu savu lēmumu īstenošanai un ideju īstenošanai.
5
Valsts budžets faktiski kļūst par partijas budžetu, kas ārkārtīgi nostiprina valdošās partijas pozīcijas. Sabiedriskās organizācijas zaudē savu lietderību, jo kļūt par instrumentu valdošās partijas rokās, tuvinot pilnīgu pilnīgu varas kontroli pār cilvēkiem. Tādējādi pilsoniskā sabiedrība tiek praktiski iznīcināta - likumības jēdziens kļūst formāls, jo pati vara izvirza sevi virs likuma.
6
Valdošās partijas mērķi kļūst par visas valsts prioritāti. Tiek veidota oficiāla ideoloģija, kuru rediģē valdošā partija. Šī ideoloģija kļūst obligāta visām mācību programmām un pilnībā izslēdz domu brīvību. Cilvēktiesību un brīvību institūcija tiek iznīcināta, jo partiju mērķi saņem augstāku prioritāti. Persona tiek uzskatīta tikai par instrumentu, līdzekli, lai realizētu partijas interesi.
7
Tādējādi vienas partijas sistēma neizbēgami noved pie diktatoriska režīma parādīšanās ar pilnīgu vienas partijas kontroli pār valsti un sabiedrību. Kā piemēru var minēt vienpartiju sistēmas, kas pastāvēja nacistiskajā Vācijā un fašistiskajā Itālijā.
