Pirātu partija (zviedrs. Piratpartiet) - Zviedrijas politiskā partija, kas atbalsta radikālas izmaiņas spēkā esošajos tiesību aktos par intelektuālo īpašumu, autortiesībām, patentiem un pilsoņu informācijas privātuma aizsardzību, kā arī varas pārredzamības palielināšanu. Partija sevi neidentificē ne ar kreiso, ne ar labo politisko spārnu un nevēlas iekļūt nevienā politiskā blokā.
Pirātu kustība Zviedrijā sāka parādīties 2005. gada pavasarī, kad tika aktivizēta kampaņa pret failu bezmaksas izplatīšanu un izdevēju autortiesību stingru ievērošanu. Jo īpaši ar Amerikas filmu kompāniju un mūzikas izplatītāju asociācijas palīdzību tika konfiscēti lielākie pirātu serveri Eiropā. Vairāku zviedru mūziķu, piemēram, Nīla Landgrena un Roksetes, atklāta vēstule izraisīja diskusiju par izmaiņām autortiesību likumā. Šo diskusiju laikā tika ierosināts uzlikt naudas sodu lietotājiem, kuri failu koplietošanas laikā pārkāpj autortiesības.
Stāsts
Šī diskusija, kas, neraugoties uz ievērojamo sabiedrības sašutumu, nedeva nozīmīgus rezultātus un neatrada politiķu izpratni, 34 gadus vecajam Rikardam Falkvingam iedvesmoja izveidot pirātu partiju. Viņaprāt, katrai nozīmīgajai sabiedriskajai kustībai bija jāiziet trīs posmi: atsevišķu aktīvistu uzmanības piesaistīšana problēmai, problēmas risināšana zinātnes aprindās un veiksmīga politiskā īstenošana. Tā kā autortiesību problēmas pirmie divi posmi tika atrisināti, bet neviena politiska kustība šai problēmai nepievērsa uzmanību, Falkving nolēma izveidot pirātu partiju.
Ballīte tika organizēta 2006. gada 1. janvārī. Tajā pašā dienā plkst. 20.30 pēc vietējā laika tika atvērta tās vietne, un internetā ātri izplatījās ziņas par pilnīgi jauna veida politiskās partijas izveidošanos. Partijas pirmā programma bija diezgan radikāla, un tajā tika ierosināts pilnībā atcelt autortiesības, kā arī izbeigt Zviedrijas dalību Pasaules intelektuālā īpašuma organizācijā un Pasaules tirdzniecības organizācijā. Vietnē tika iesniegts sešu soļu plāns, no kura pirmais bija vismaz 2000 parakstu savākšana, kas nepieciešami, lai reģistrētu politisko partiju Zviedrijas vēlēšanu komisijā. Lai partija varētu piedalīties Zviedrijas parlamenta vēlēšanās 2006. gada 27. septembrī, paraksti bija jāsavāc līdz 4. februārim (lai gan parakstu vākšanas oficiāla pabeigšana bija paredzēta 28. februārī). Tomēr vajadzīgais parakstu skaits tika savākts mazāk nekā dienā. Līdz 3. janvāra rītam parakstu vākšana tika apturēta. Tajā laikā puses parakstīja 4725 cilvēkus (neskatoties uz to, ka personas datu sniegšana bija obligāta).
Mēneša laikā nepieciešamie paraksti jau tika savākti uz papīra, un 10. februārī viss bija gatavs, lai iesniegtu pieteikumu dalībai vēlēšanās. Sākotnējā pasākumā partijas SEK 5 iemaksu varēja samaksāt, izmantojot īsziņu, bet vēlāk partijas maksa tika pilnībā atcelta. Vietnēm Slashdot un Digg bija nozīmīga loma partijas un tās politiskās idejas popularizēšanā ārpus Zviedrijas.
Nākotnē partijai jāvāc līdzekļi vēlēšanu kampaņai, jāizvēlas parlamenta kandidāti, jāizdrukā vēlēšanu zīmes, jāizveido filiāles visās Zviedrijas pilsētās ar iedzīvotāju skaitu virs 50 tūkstošiem. Tika organizēta arī līdzekļu vākšanas kampaņa ar mērķi nopelnīt 1 miljonu kronu.
Kopš parādīšanās plašsaziņas līdzekļu uzmanība ir piesaistīta pirātu partijai. Partijas dibinātāja intervija bija Zviedrijas laikrakstu sākumlapās. Pirātu partijas pastāvēšanas pirmās nedēļas laikā ziņojumi par to tika publicēti vairāk nekā 600 zviedru un 500 angļu valodās. Pirmajās divās pastāvēšanas dienās partijas vietni apmeklēja vairāk nekā 3 miljoni interneta lietotāju. Laikraksta Aftonbladet veiktā aptauja parādīja, ka vairāk nekā 57% iedzīvotāju atbalsta šādas partijas izveidošanu.
Partiju vadītāji bija pārliecināti, ka viņu partija pārvarēs četru procentu barjeru un dosies uz parlamentu, jo tiek lēsts, ka Zviedrijā failu apmaiņas tīklus izmanto apmēram 1, 2 miljoni cilvēku, un vismaz trīs ceturtdaļās no tiem jautājums par tiesībām uz bezmaksas failu apmaiņu ir ārkārtīgi svarīgs..
Vairākas dienas Zviedrijā galvenā diskusiju tēma bija autortiesību jautājums un informācijas izplatīšanas principi. Partijas galvenā interese papildus tieslietu sekretāra Tomasa Bodstroma ierosināto informācijas izplatīšanas ierobežojumu kritizēšanai (kā vēlāk izrādījās, tika ierosināti ASV spiediena ietekmē) bija tiesības uz bezmaksas informāciju un likuma varas veidošana. Turklāt, lai aizsargātu tiesības apmainīties ar informāciju, partija ir izstrādājusi jaunu “darknet” pakalpojumu, kas lietotājiem ļauj iegūt IP adresi, kuru nevar izsekot caur drošu VPN kanālu.
2006. gada 17. septembra parlamenta vēlēšanās viņa saņēma 34 918 balsis, kas ir 0, 63% no kopējā balsotāju skaita, kas piedalījās balsošanā. Pirātu partija ieņēma desmito vietu un nepārvarēja caurbraukšanas barjeru. Ja partija uzvarētu mazāk par 1%, tai tiktu kompensēta vēlēšanu biļešu drukāšana, un, ja partija saņemtu 2, 5 procentu atbalstu, partija saņemtu līdzekļus nākamajai vēlēšanu kampaņai.
Pēc sakāves 2006. gada vēlēšanās partijas stratēģija tika mainīta. Tika izveidots partijas jaunatnes spārns - Jaunais pirāts (zviedrs. Ung Pirat), kas ir trešais lielākais Zviedrijas politiskās partijas jaunatnes spārns, otrajā vietā ir tikai Mērenajai partijai un Sociāldemokrātiskajai partijai. Jaunatnes spārna galvenais uzdevums ir apmācīt jaunus politiķus iestāties partijā. Zīmīgi, ka jaunatnes spārnu galvenokārt finansē no budžeta no nodokļu ieņēmumiem, saņemot apmēram 1, 3 miljonus kronu finansiālas palīdzības, neskatoties uz to, ka organizācijas paustās idejas, it īpaši par autortiesību līguma noraidīšanu, ir pret valdības nostāju.
Partijas 2008. gada janvāra programmas jaunajā versijā lielāka uzmanība tika pievērsta sabiedrības demokratizācijas vēlmei, brīva tirgus veidošanai, pilsoniskai sabiedrībai un informācijas privātuma ieviešanai. Programmas jaunajā versijā tika saglabāti pamatnoteikumi par autortiesībām un intelektuālo īpašumu, kas tika pasludināti pat partijas dibināšanas laikā.
2008. gadā partija aktīvi piedalījās kampaņā pret IPRED direktīvas projektu, kas vēsturē iegāja kā “emuāru vētra”. Pēc tam, kad Zviedrijas valdība atbalstīja šo direktīvu, partiju atbalsts nedaudz pieauga. 8. decembrī partija rīkoja plaši reklamētu mītiņu ar nosaukumu "Pirātu partijas iestāšanās diena" (zviedrs Gå-med-i-Piratpartiet-dagen), kas aicināja iestāties partijā, protestējot pret IPRED pieņemšanu. Akcija nesusi panākumus: dienu pirms ballītes pievienojās gandrīz 600 jaunu biedru.
Pirātu partija 2009. gada februārī aktīvi piedalījās atbildētāju atbalstīšanā tiesā pret Piratu līča īpašniekiem, kurus Zviedrijas prokuratūra, Starptautiskā fonogrammu producentu federācija un Amerikas filmu kompāniju apvienība apsūdzēja par mūzikas darbu autortiesību pārkāpumiem un citu kūdīšanu uz nelikumīgām darbībām. Sakarā ar satraukumu, ko izraisīja šis 18. februāra pasākums par autortiesību tēmu, partijas popularitāte ir ievērojami palielinājusies. Pēc partijas biedru skaita samazināšanas no 9600 2007. gada sākumā līdz 7 205 no 2008. gada novembra, trešajā dienā pēc procesa sākuma, partijas biedru skaits sasniedza rekordaugstu līmeni - 10 000, un līdz 2009. gada marta beigām biedru skaits bija sasniedzis 12, 5 tūkstoši.
1. aprīlī Zviedrijā stājās spēkā Intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības direktīva (IPRED), kas ieviesa ievērojamus ierobežojumus audio un video failu apmaiņai, kā rezultātā datplūsma Zviedrijā samazinājās par 30%. Pirātu partijas pārstāvji pauda satraukumu par radušos situāciju, uzskatot, ka uzņēmēju interesēm nevajadzētu kaitēt vienkāršajiem pilsoņiem, radot negatīvu precedentu uzņēmumiem iebrukt pilsoņu privātumā. Bet viņu pretinieki uzskatīja, ka tas ir virzītājspēks iedzīvotāju pārejai no nelikumīgas failu apmaiņas uz video un mūzikas produkcijas likumīgu iegādi
Tiesas prāvas rezultātā Piratu līča veidotājiem - zviedru programmētājiem Pēterim Sundē, Gotfrīdam Svartholmam, Fredrikam Nejam un viņu atbalstītājam miljonāram Kārlim Lundstrēmam tika piespriests gadu ilgs cietumsods un daudzmiljonu naudas sods. Tas sekmēja ievērojamu partijas popularitātes pieaugumu: ja tiesas laikā partijas skaits pieauga līdz gandrīz 15 tūkstošiem cilvēku, tad pēc iepriekšējā sprieduma paziņošanas pirmajās septiņās stundās tas pieauga par trim tūkstošiem. Nākamajā dienā, protestējot pret tiesas spriedumu, partija rīkoja protesta mītiņu, kas pulcēja apmēram 1000 cilvēku. Nākamo 10 dienu laikā partijas biedru skaits pārsniedza 40 tūkstošus, un tas iekļuva Zviedrijas lielāko politisko spēku trijniekā.
Partijas mērķis bija iegūt vietu Eiropas Parlamentā pēc 2009. gada vēlēšanām, kurās partija gatavojās piedalīties kopš 2006. gada. Galvenie partijas saukļi vēlēšanās bija privātuma principa ievērošana internetā, pilsoniskās brīvības un atvērtas sabiedrības attīstība.
Eiropas Parlamentā Pirātu partija vispirms ieguva vienu vietu, kuru ieņēma Kristians Jenstroms, un pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā partija ieguva tiesības uz citu vietu, kuru ieguva 22 gadus vecā Amēlija Andersdottere, kura kļuva par jaunāko Eiropas Parlamenta locekli. Eiropas Parlamentā partija pievienojās Zaļo grupai - Eiropas Brīvajai aliansei, sakot, ka šīs grupas ideoloģija viņiem ir tuvāka, un viņi atbalstīs šo grupu visos jautājumos, kur viņiem nav savas pozīcijas.
Pēc 2010. gada 19. septembra vēlēšanu rezultātiem partija saņēma 38 491 balsi, kas ir 0, 65% no kopējā balsotāju skaita, kas piedalījās balsošanā. Tādējādi Pirātu partija ieņēma devīto vietu un kļuva par valsts populārāko ārpusparlamenta politisko spēku.
Pēc 2010. gada vēlēšanām, kurās partija nestājās parlamentā, partijas viceprezidente Anna Troberga paziņoja, ka vēlēšanās notiek krāpšanās pret mazām partijām, piemēram, Pirātu partiju un feministu iniciatīvu, jo īpaši viņa apsūdzēja vēlēšanu komisiju locekļus Vadošo partiju vēlēšanas vēlētājiem tika novietotas daudz ērtāk, un dažās sadaļās mazo partiju balsošanas parasti nebija. Dienu pēc vēlēšanām partijas līderis Rikards Falkvings komentēja vēlēšanu rezultātus, atzīmējot, ka uzskata tos par uzvaru partijām, kuras neinteresē pilsoņu svarīgi jautājumi, atzīmēja, ka partijai ir bijusi labākā vēlēšanu kampaņa tās vēsturē, un ieskicēja partijas nākotnes plānus.
2011. gada 1. janvārī partijas vadībā notika pārmaiņas: pēc partijas piektās gadadienas svinēšanas tās dibinātājs Rikards Falkvings atkāpās no partijas priekšsēdētāja amata, sakot, ka paliks partijas vadībā, taču vairāk laika vajadzētu veltīt runai un pirātu kustības popularizēšanai ārpus Zviedrijas. Jaunā partijas vadītāja bija Annas Frokinges bijusī pirmā vietniece Anna Troberga, kura, pēc bijušā partijas priekšsēdētāja teiktā, varēs popularizēt partijas programmu tiem, kas neizprot jautājuma tehnisko pusi.
10. janvārī jaunais partijas līderis pulcēja jaunu grupu - operatīvās vadības komandu, kas kļūs par partijas pirmo struktūru, kas tiks salikta nevis tiešsaistē, bet gan tiešraidē. Komandu vadīja pati Anna Troberga un partijas sekretārs Jans Lindgrēns, komandā ietilpst arī tie, kas ir atbildīgi par noteiktām darba jomām (aģitācija, izglītība, komunikācija un informācijas tehnoloģijas), pieci reģionālie pārstāvji, bijušais partijas priekšsēdētājs Rikards Falkings (kā atbildīgais par “evaņģelizāciju”) un Christian Yengstrom (kā pārstāvis Eiropas Parlamentā). Arī šajā dienā tika paziņots par jaunu četru gadu rīcības plānu, kas paredz politisko un ideoloģisko attīstību, apmācību rīkošanu un mērķtiecīgas darbības.
Ballīšu programma
Saskaņā ar partijas 3.4 versijas programmu, kas apstiprināta 2010. gada 12.-25. Aprīlī, partija sev izvirza trīs galvenos uzdevumus
Demokrātijas attīstība, privātās dzīves aizsardzība. Pēc partijas biedru teiktā, Zviedrijas sabiedrībā valda personīgās dzīves uzraudzības un kontroles atmosfēra. Pirātu partija uzstāj, lai stingri ievērotu cilvēktiesības, vārda brīvību, tiesības uz kultūru un personīgo attīstību, kā arī aizsargātu pilsoņu privāto informāciju. Partija pieprasa stingru spēka izmantošanas kontroli un pilsoņu vajāšanu. Diskriminācija reliģisku, etnisku, politisku, vecuma, seksuālu vai citu iemeslu dēļ tiek atzīta par nepieņemamu. Ir ierosināts paplašināt korespondences konfidencialitāti ne tikai parastajās lapās, bet arī e-pastā, SMS un citās tehnoloģijās, jo īpaši pateicoties Datu glabāšanas direktīvas atcelšanai. “Pirāti” ierosina piekļuvi internetam atzīt par vienu no pamattiesībām, piemēram, tiesībām uz tīru ūdeni un piekļuvi telefona sakariem. Partijas biedri plāno piekļuvi internetam padarīt vienādu visiem, piešķirot tiesības bez izņēmuma piekļūt visām vietnēm un protokoliem, un pakalpojumu sniedzējiem, kuri neizpilda šos nosacījumus, būs aizliegts pārdot savus pakalpojumus. Interneta pakalpojumu sniedzēji, savukārt, būtu pilnībā jāatbrīvo no atbildības par informāciju, ko lejupielādējuši viņu lietotāji. Partija plāno padarīt valsts pārvaldes un lēmumu pieņemšanas procesu pēc iespējas caurspīdīgāku un atvērtāku, kā arī aizsargāt demokrātiskās vērtības gan Zviedrijā, gan visā Eiropas Savienībā.
Brīva kultūra un autortiesību likumu reforma. Pirātu partija uzskata, ka autortiesībām būtu jāveicina kultūras darbu radīšana, attīstība un izplatīšana, jo brīva pieeja kultūrai visiem ar vienādiem noteikumiem ir izdevīga visai sabiedrībai, un tāpēc ierosina līdzsvarot autortiesību likumu. Pēc partijas domām, autortiesībām galvenokārt būtu jānodrošina autora tiesības uz vārdu, nevis jāierobežo pieeja darbiem. Konkrēti, partija uzskata par nepieciešamu nodrošināt brīvu piekļuvi klasiskajiem literatūras darbiem, filmām un dziesmām, kā arī ideju, zināšanu un informācijas bezmaksas izplatīšanu. Partija ierosina grozīt autortiesību likumu tā, lai tas ierobežotu tikai komerciālu izmantošanu un neietekmētu brīvprātīgu failu apmaiņu nekomerciālos nolūkos. Turklāt partija plāno samazināt autortiesību ilgumu līdz pieciem gadiem un atļaut (ar dažiem izņēmumiem) darbus izmantot atvasinātu darbu radīšanai. Tiek ierosināts aizliegt tehniskos autortiesību aizsardzības pasākumus, ja tie ierobežo nekonfidenciālas informācijas izplatīšanu.
Patentu un monopola likumdošanas reforma. Partijas biedri atzīmē, ka privātie monopoli kaitē konkurencei tirgū, un patenti ir līdzeklis, ar kuru palīdzību monopolisti var manipulēt ar tirgu. Partija plāno pakāpeniski atcelt patentu sistēmu, jo tā uzskata to par tādu, kas nevis veicina, bet kavē jauninājumus. "Pirāti" pieprasa monopolistiem padarīt savu darbību caurspīdīgu, kas stimulēs tirgus attīstību un izvairīsies no mākslīgiem šķēršļiem ienākšanai tirgū. Programma ierosina likumdošanas ceļā ierobežot iespēju izveidot monopolu un padarīt pilsoņus par līdzvērtīgiem ekonomiskajiem partneriem tirgū. Puse atzinīgi vērtē pētījumu rezultātu izplatīšanu sabiedrībā un uzstāj uz vispārēju piekļuves nodrošināšanu arhīvu datiem, nenorādot uz īpašu programmatūru. Tiek ierosināts stimulēt valsts iestāžu pāreju uz atvērto programmatūru. Preču zīmju likumiem vajadzētu aizsargāt patērētājus tikai no viltošanas, un tiem nevajadzētu ierobežot preču zīmju izmantošanu mākslā, sabiedriskās debatēs vai patērētāju kritikā.
Ballītes simbols
Partijas nosaukums cēlies no termina "pirātisms", kuru hakeri izmanto, lai apzīmētu ar autortiesībām aizsargātu materiālu nelegālu kopēšanu. Bijušajai bezpeļņas sabiedriskajai organizācijai Piratbyrån (burtiski "Pirātu birojs") un vietnei The Pirate Bay (burtiski "Pirātu līcis") ir līdzīgs nosaukums.
Pirātu partijas oficiālais simbols ir melna bura uz balta fona burta P formā. Sākotnējā partijas krāsa bija melna, bet vēlāk partija mainīja savu oficiālo krāsu uz "pirātu fuksīna". Šī krāsa nozīmē, ka partija neuzskata sevi par ne “zilu” (centristu un labo pusi), ne “sarkanu” (kreisās krāsas) un “zaļu”.
Politiskā ietekme
2006. gada vēlēšanu laikā vismaz trīs partijas mainīja savu attieksmi pret tiesību aktiem par autortiesībām, kas, pēc novērotāju domām, palielināja viņu popularitāti vēlētāju vidū tieši iespējamā Pirātu partijas elektorāta dēļ. Zaļā partija atbalstīja vairākas Pirātu partijas prasības par autortiesību reformu, savukārt Centrist un Kreisā partija mainīja attieksmi pret failu apmaiņas tīkliem: abu partiju premjerministra kandidāti paziņoja, ka failu apmaiņai nevajadzētu būt ierobežojumiem.
Tā saukto "pirātu demonstrāciju" rezultātā 2006. gada 9. jūnijā tieslietu ministrs Tomass Bodstroms paziņoja, ka ir gatavs izskatīt 2005. gadā pieņemtā likuma grozījumus, kas aizliedz lejupielādēt ar autortiesībām aizsargātu materiālu
2008. gada 3. janvārī septiņi valdošās mērenās partijas deputāti iesniedza apelāciju, aicinot atcelt visus failu apmaiņas ierobežojumus
