Puritānisms nekādā ziņā nav aizskarošs vārds, kas nozīmē kaut ko ne īpaši patīkamu. Arvien vairāk šo epitetu piešķir cilvēkiem, kuri uzrauga tikumības stingrību un ievēro pārmērīgu stingrību un tīrību, taču šī termina patiesā nozīme un nozīmība daudziem līdz pat šai dienai paliek noslēpums. Vai puritāni tiešām ir tik slikti, kā daudzi tic, un ko šis vārds patiesībā nozīmē?
Puritānisms radās Anglijā 16. un 17. gadsimta mijā un līdz 18. gadsimtam bija reliģiska un politiska kustība, kas veidoja feodālās aristokrātijas opozīcijas spēku pamatu. Puritāņi sludināja īpašu stingru reliģisko rituālu ievērošanu, izklaides un pārmērību noraidīšanu un askētisku dzīvesveidu, kas neļāva neko pārmērīgu vai ko varētu uzskatīt par brīvību. Angļu aristokrātijas devīgā dzīvesveida laikā puritāņi ieņēma kritisku nostāju un iebilda pret izšķērdību.Pakāpeniski puritānisms kā reliģiska kustība nonāca izlaidumā, taču nevar noliegt viņa piekritēju filozofijas milzīgo ietekmi uz tā laika Anglijas prātiem un uzskatiem. Runājot par Anglijas baznīcas atbrīvošanu no katoļu reliģijas paliekām, puritāņi šodien deva milzīgu ieguldījumu Lielbritānijas reliģiskās bāzes veidošanā un veidošanā. Un aicinājums uz taupību un skarbu kritiku par aristokrātijas izšķērdīgo dzīvesveidu noveda pie kapitāla uzkrāšanas teorijas veidošanās, kas kopīga visai buržuāzijai. Tam bija liela vēsturiska nozīme: ja kāds novirzās no vēstures un atgriežas šajā laikā, var pamanīt zināmu saikni starp puritāņu sludinātajām teorijām un dažu cilvēku dzīves veidu. Un tagad ir tādi, kas nepieņem greznību un iestājas par stingriem standartiem dzīvē, dzīvē un ģimenē. Negatīvu pieskaņu terminam “puritāns” piešķir cilvēki, kuri, tieši pretēji, tiecas pēc brīvas dzīves, kas piepildīta ar svētībām, priekiem un greznību.Protams, nevar viennozīmīgi apgalvot, ka puritānisms ir askētu un cilvēku, kuri apzināti cenšas atņemt sev visus dzīves priekus, domāšanas veids. Bet arī nosodīt un vēl jo vairāk kritizēt šos uzskatus arī nav vērts. Puritānismam, tāpat kā daudzām citām filozofijām un teorijām, protams, ir tiesības uz dzīvību un tās sekotājiem. Un pat ja jums personīgi šķiet, ka šāda dzīves veida propaganda ir muļķīga un pilnīgi bezjēdzīga, jums to nevajadzētu kritizēt, vēl jo mazāk uzskatīt to par nepareizu. Puritāņi savu izvēli izdara apzināti, tāpat kā citi cilvēki. Iemācieties cienīt šo izvēli un mēģiniet to saprast.
