2011. gads tika atzīmēts ar vairākiem lieliem politiskiem skandāliem. Starp tiem bija WikiLeaks slepenu diplomātisko dokumentu publicēšana. Bet, lai izprastu konflikta specifiku, jums jāzina, kāda veida vietne tā ir un kāpēc tā pastāv.
Vietne WikiLeaks sāka darbu 2006. gadā. Šī resursa dibinātājs bija Džulians Assange, žurnālists, kurš ieradās no Austrālijas. Pirms vietnes izveidošanas viņš nodarbojās arī ar hakeru veikšanu, par kuru viņš tika saukts pie atbildības.
WikiLeaks mērķis tika pasludināts par brīvu informācijas apmaiņu, tostarp no slepeniem avotiem, piemēram, dažādu valstu diplomātiskajiem dienestiem un valsts drošības aģentūrām. Katra persona, kurai ir šī vai tā interesanta informācija, var to nosūtīt resursa autoriem. Tā kā visi dokumenti vai dati var būt viltoti, vietnes lapās par to tiek parādīts brīdinājums.
Vietnē galvenais uzsvars tiek likts uz dokumentu publicēšanu. Lasītājs iegūst iespēju patstāvīgi izdarīt secinājumus no lasītā, nevis vadīties no analītiķu un žurnālistu uzskatiem.
Vietne ir vairākkārt mēģinājusi bloķēt dažādās valstīs. Amerikas Savienotajās Valstīs pirmais mēģinājums tika veikts 2008. gadā, taču beidzās ar neveiksmi. Spriedums par resursiem tika veiksmīgi pārsūdzēts. Jaunas problēmas radās 2010. gadā, kad tika publicētas daudzas slepenas amerikāņu diplomātu vēstules. Šo informāciju sāka izplatīt visi lielākie plašsaziņas līdzekļi pasaulē un izraisīja vairākus diplomātiskos skandālus. Kļuva zināmi daži nemierīgi ASV ārpolitikas aspekti.
Rezultāts bija process pret resursa īpašnieku - Džulianu Assange. Viņu apsūdzēja izvarošanā, bet pats žurnālists savu vainu noliedza un procesu nosauca par politisku. Tā rezultātā līdz 2012. gadam viņš gaidīja politisko patvērumu Ekvadorā.
Pati vietne turpina darboties 2012. gadā. Tomēr dažas valstis to pilnībā bloķē vai arī savā teritorijā neļauj apskatīt atsevišķas resursa lapas.
