Ja kaut kas pēkšņi krīt uz mūsu galvas, ja liktenis sniedz neticamu dāvanu, ja jūs jau izmisīgi gaidāt vēlamo lietas iznākumu, un viss tiek izlemts it kā pats par sevi - šiem gadījumiem ir iedibināts izteiciens "manna no debesīm"
Tāpat kā "manna no debesīm", cilvēks gaida situācijas risinājumu sev par labu. Tāpat kā "manna no debesīm", uz viņu krīt negaidīts laimests loterijā. “Manna no debesīm” ir laba izpausme tam, kad ar cilvēku notiek kaut kas negaidīts un ļoti labs. Un viņam ir savas saknes.
Garākais kempinga ceļojums vēsturē
Daži labi zina, bet citi gandrīz neko nezina par garāko ebreju kampaņu tuksnesī. Ja jūs neiedziļināties detaļās, tad būtība ir šāda. Senatnē ebreji Ēģiptē tika padzīti verdzībā. Faraons atteicās viņus atlaist, līdz parādījās parastais gans Mozus. Viņam tika dota zīme, ka viņš atbrīvos Izraēla tautu no gūstā.
Šis uzņēmums sastāvēja no vairākām "Ēģiptes nāvessodām", tai skaitā: siseņi, siseņi, asiņains ūdens, tumsa un tā tālāk. Galu galā faraons saprata, ka viņam ir vieglāk atlaist ebrejus, nekā paciest visas šīs "nāvessodus". Un Mozus stāvēja pie izraēliešu galvas un vadīja viņus pa tuksnesi. Un tā kā šī kampaņa bija nedaudz aizkavējusies, cilvēki bija izsalkuši un Mozus lūdza Dievu. Un tā atklājās “manna no debesīm”, īpaša maltīte, kas burtiski nokrita no debesīm, barojot visu cilvēku piedevu.
Saskaņā ar Bībeles aprakstu tas bija sava veida balti graudi, līdzīgi koriandra sēklām, kā arī uz gūžām - viena Indijas krūma sveķi. Nosaukums "manna" cēlies no tā, ka jūdi Mozum jautāja "Man-gu?" "Kas tas ir?" Un viņš viņiem paskaidroja, ka šī ir maize, ko Dievs devis. Ēdot, jaunie vīrieši garšoja maizi, vecie vīri - medu, bērni - sviestu. Pirms pusdienlaika bija iespējams savākt mannu, un tad tā izkusa zem saules.
