Dominiks Venners ir franču vēsturnieks, esejists. Pazīstams kā aktīvs labējo uzskatu atbalstītājs politikā un dedzīgs viendzimuma mīlestības pretinieks. Venners ieguva pasaules slavu pēc publiskas pašnāvības Notre Dame katedrāles sienās.
Biogrāfija: agrīnie gadi
Dominiks Venners dzimis 1935. gada 16. aprīlī Parīzē. Viņa tēvs bija arhitekts, bet viņš aktīvi piedalījās savas valsts politiskajā dzīvē. Tātad viņš bija Francijas Tautas partijas rindās, kas reklamēja labējos uzskatus. Tēvs ļoti ietekmēja visu Dominika turpmāko dzīvi.
19 gadu vecumā Venners brīvprātīgi devās uz Alžīriju, kur tajā laikā notika militārās operācijas viņa neatkarībai no Francijas. Pēc diviem gadiem viņš atgriezās dzimtenē un nekavējoties pievienojās nacionālistiem.
Drīz viņš tika pieņemts darbā slepenā teroristu organizācijā, kas vēlējās gāzt republikas sistēmu. 1960. gadā Venners tika notiesāts par slepenām darbībām. Divus gadus viņš pavadīja cietumā. Tomēr pēc atbrīvošanas viņš nemainīja savus uzskatus un turpināja atbalstīt labējā spārna spēkus.
Karjera
Pēc aiziešanas no cietuma Dominiks sāka žurnālistiku, vēlāk viņš sāka interesēties par vēsturi. Drīz Venners pārņēma Eiropas civilizācijas pētījumu grupas vadību un nodibināja Rietumu pētījumu institūtu.
70. gadu beigās viņš sāka interesēties par 1917. gada revolūciju Krievijā. Venners daudz laika pavadīja Krievijas arhīvos, un grāmata “Sarkanās armijas vēsture” kļuva par viņa rūpīgā darba augli. Viņai tika piešķirta Francijas akadēmijas balva.
Savas dzīves laikā Venners ir publicējis desmitiem grāmatu, tostarp:
- Pretošanās kritiskā vēsture;
- "Sadarbības vēsture";
- "Baltā sagūstītā saule";
- "Terorisma vēsture";
- "Rietumu samuraji".
Venners Francijā bija pazīstams arī kā visu laiku ieroču pazinējs. Šim hobijam viņš veltīja vairāk nekā duci grāmatu.
Dominiks bija arī vairāku vēsturisko publikāciju galvenais redaktors. Viņš izmēģināja sevi radio vadītāja lomā.
Pašnāvība
2013. gada 18. maijā Francijas varas iestādes legalizēja viendzimuma laulības. Trīs dienas vēlāk Venners izdarīja pašnāvību netālu no Notre Dame altāra. Ierodoties Parīzes galvenajā templī, viņš vispirms nolika vēstuli uz altāra, un pēc tam tūkstošiem draudzes locekļu priekšā viņš, protestējot, iemeta galvā lodi no vecā pistoles. Viņa pašnāvība bija pirmais šāds gadījums slavenās katedrāles sienās.
Nāves vēstulē viņš rakstīja, ka viņa rīcība jāuzskata par mēģinājumu pamodināt frančus no letarģiska sapņa. Piezīmē viņš arī atzīmēja, ka viņam ir saprāts un atmiņa. Pašnāvības priekšvakarā Dominiks sociālajos tīklos izveidoja ziņu, aicinot uz liela mēroga manifestu, kas paredzēts 26. maijā.
