Dažreiz šķiet, ka jautājums par pieklājīgu uzrunu svešiniekam ir pēdējo desmitgažu problēma, jo mūsu valstī viņi atvadījās no "biedriem". Tomēr Griboedovs par šo tēmu ironiski šķaudīja pat “Bēdas no asprātības”: “Kā es varu salikt eiropieti paralēli / ar nacionālo? - kaut kas dīvains! / Nu, kā tulkot Madame un Mademoiselle? / Madame! tad
Lietošanas instrukcija
1
Atcerieties, kādas pieklājīgas izturēšanās formas pastāvēja Krievijā pirmsrevolūcijas laikmetā: kungs / kundze, kungs / kundze. Šiem aicinājumiem ir līdzīga nozīme, jo pēdējais variants nāk no vārda "suverēns". Varbūt tāpēc šos formulējumus nav īpaši patīkami lietot (es nevēlos sevi nostādīt zemākā, it kā padotā pozīcijā attiecībā pret sarunu biedru). Tomēr oficiālajā runā tas ir tieši apelācijas "monsieur". Ir labi, ja tas nonāk arī ikdienas dzīvē.
2
Uz dzimumu balstīta ārstēšana izklausās rupjš: "Sieviete!" vai “Cilvēks!”. Tomēr attiecībā uz jauniem cilvēkiem tas ir diezgan patīkami un jau ir apmetušies uz dzīvi: “meitene” vai mazliet arhaiska “jauna dāma”, “jauneklis”. Arī bērnus bieži uzrunā pēc dzimuma: “zēns”, “meitene”. Nav nekas nepareizs, ja skaisti un mazliet ironiski sakāt “jauna dāma” vai “jauns kungs”, it īpaši, ja bērns jau ir pietiekami liels, un jūs šaubāties, vai ir iespējams viņu uzrunāt pie “jūs”.
3
Nelietojiet ārstēšanu ar ģimenes stāvokļiem: “māte”, “tēvs”, “māsa”, “vecmāmiņa”, “dēls” - vairumā gadījumu tas izklausās nepieklājīgi. "Biedrs" - universāla pievilcība abu dzimumu cilvēkiem - ir cieši saistīta ar sociālisma pagātni, tāpēc šodien tā gandrīz pilnībā nav apgrozībā. “Pilsonis”, kas pastāvēja šajos gados, ir pazīstams tiesu prakses kontekstā (“pilsoņu izmeklētājs”), un tas arī pārāk neuzmācas.
4
Ja visi pārējie vārdi šķiet nepiemēroti, uzrunājiet svešinieku bez sejas: "Atvainojiet, kā tikt cauri
", " Atvainojiet, es gribētu
"vai nekavējoties, bez pārsūdzības, pārejiet pie jūsu paziņojuma" Vai jūs iznākat? "būtības. Filoloģe Olga Severskaja ierosina uzrunāt attiecīgo profesiju cilvēkus" pēc amata ":" Skolotāj, vai es varu atbildēt
", " Dakter, uzrakstiet man
". Arī tajā ir jūtama rietumu tendence. Bet kas vēl jādara, ja krievu sabiedrības aprites nacionālā lingvistiskā kultūra desmit gadu laikā nav spējusi veidot stabilas pieklājības formas?
