Cilvēka runa ir saziņas līdzeklis, kas pievēršas dzirdei, un to pilnībā var apgūt tikai ar dzirdi. Ja cilvēks ir dzimis nedzirdīgs vai vājdzirdīgs agrā bērnībā, runas attīstība kļūst ārkārtīgi apgrūtināta, un kurlums attīstās nedzirdīgi.
Jebkurai invaliditātei tiek izmantoti kompensācijas mehānismi: vienas funkcijas neesamību vai vājumu kompensē citas. Cilvēki ar smagiem dzirdes traucējumiem izmanto ar redzi saistītas saziņas ierīces. Tajā pašā laikā tiek iesaistīts "rīks", kas vienmēr ir "ar jums" - rokas.
Nedzirdīgo komunikācija ar otru
Nedzirdīgie cilvēki izmanto divu veidu zīmju sistēmas - pirkstu nospiedumus un zīmju valodu.
Pirkstu nospiedumu alfabēts ir manuālu zīmju sistēma, kas atbilst burtiem. Dūrē ielocīta roka apzīmē burtu "a", plauksta ar iztaisnotiem, sakostiem pirkstiem un lielu atmatu - "c" utt. Šādi ABC dažādās valodās atšķiras. Dažās valstīs (piemēram, Apvienotajā Karalistē) tos daktilē ar divām rokām.
Krievu daktila alfabēts pieņem, ka daktilēšana notiek ar vienu roku (biežāk izmanto labo, bet tas nav svarīgi). Rokas ir saliektas pie elkoņa, roka ir priekšā krūtīm.
Zīmju valodā žesti nenorāda uz atsevišķiem burtiem vai skaņām, bet gan uz veseliem vārdiem un jēdzieniem. Ir zīmju valodas, kas ir precīzi attīstījušās nedzirdīgo saziņā, kuru struktūra atšķiras no verbālajām valodām, un viltus zīmju valoda, kas atkārto verbālo struktūru. Tas ir sava veida "tilts" starp nedzirdīgo valodu un dzirdes valodu.
Parasti nedzirdīgi mēmi cilvēki kā zīmju valodu izmanto galveno, bet daktilu - kā palīgdarbus, apzīmējot vārdus, vārdus, īpašos terminus - īsi sakot, visu to, kam nav jēdzienu-žestu.
