Krievija ir daudznacionāla valsts. Tajā bez krieviem dzīvo arī čuvaši, tatāri, baškīri utt. Katras tautības pārstāvju uzdevums ir saglabāt savu dzimto valodu.
Tautu tradīcijas un paražas
Dzimtā valoda dzīvo katras nācijas kultūrā. Tradīcijas, paražas, literatūra, māksla un vienas nācijas vēsture tiek nodota no paaudzes paaudzē no tēva līdz dēlam, izmantojot valodu. Viens no vissvarīgākajiem brīžiem aktivitātes saglabāšanā ir pētīt savu cilvēku vēsturi un kultūru, lasīt dzimto literatūru oriģinālā, apmeklēt nacionālos muzejus, teātrus, bibliotēkas u.c. Diezgan interesanti un oriģināli ir nacionālās izrādes, balets un citi skatuves darbi. Tomēr, ja viņu vizītes mērķis ir iemācīt dzimto runu, tad labāk nelietot austiņas ar tulkojumu.
No paaudzes paaudzē
Tikpat svarīgs punkts dzimtās valodas saglabāšanā ir zināšanu un vērtīgas pieredzes nodošana jaunajai paaudzei. Pirmie skolotāji bērna dzīvē ir viņa vecāki. Tieši to runu, kas pastāvīgi dzirdama ģimenes lokā, bērns vislabāk atceras. Gadu vēlāk, pat pēc ilgāka laika dzīvošanas svešā valstī un atgriešanās, šo valodu būs visvieglāk atcerēties. Tāpēc nacionālajām ģimenēm ir ļoti svarīgi mājās runāt dzimtajā valodā. To, starp citu, steidzami pieprasa daži vecvecāki, kad mazbērni ierodas pie viņiem atvaļinājumā ciematā. Pieaugušie ir ļoti sašutuši par to, ka jaunā paaudze labi neprot dzimto valodu.
Dzimtā valoda skolā
Vairākās reģionālajās skolās jau sen ir ieviestas nodarbības, kuru mērķis ir apgūt valsts valodu. Stundas, protams, ir salīdzinoši maz, bet, ja skolotājs ir savas jomas profesionālis un vairākumam noteiktā reģiona iedzīvotāju brīvi pārvalda gan krievu, gan dzimto valodu, tad tas dos savu rezultātu. Ir svarīgi interesanti pasniegt materiālu. Piemēram, jaunākiem skolēniem savas dzimtās valodas stundās skolotājs izlasa mazas, bet interesantas pasakas dzimtajā valodā, un tiek veikta tautastērpa kopīga izpēte. Ļoti bieži šādās nodarbībās iegaumē slavenu nacionālo dzejnieku dzejoļus dzimtajā valodā. Arī skolēni pēc skolotāja norādījumiem un viņa stingrā vadībā var laiku pa laikam gatavot vienkāršus nacionālos ēdienus.
