Sergejs Julijevičs Vitte ir lielisks reformētājs Krievijas vēsturē 19. gadsimta beigās - 20. gadsimta sākumā. Ar viņa aktīvu līdzdalību tika veiktas valsts un monetārās reformas. Viņš arī izstrādāja 1905. gada manifestu un deva ieguldījumu rūpniecības un kapitālisma straujā attīstībā.
Lietošanas instrukcija
1
1880.-1890. Gadā monetārā sistēma Krievijā bija nestabila un vāja. 1895. gadā Vite, toreizējais finanšu ministrs, iesniedza ziņojumu imperatoram Nikolajam II, kurā viņš rakstīja par nepieciešamību pēc zelta apstrādes. Šāds zelta standarts ir veiksmīgi ieviests Anglijā. 1895. gada 8. maijā tika pieņemts likums, kas atļauj veikt darījumus ar zeltu. Pateicoties reformai, Valsts banka līdz 1897. gadam palielināja zelta naudas daudzumu no 300 miljoniem līdz 1 095 miljoniem rubļu. Ārvalstu uzņēmumi un pilsoņi varēja pirkt un eksportēt no Krievijas zelta rubļus, kas veicināja ārvalstu kapitāla pieplūdumu Krievijas ekonomikā. Šī Witte politika padarīja rubli par vienu no stabilākajām un uzticamākajām valūtām pasaulē. Reforma nostiprināja Krievijas valūtas ārējo un iekšējo maiņas kursu.
2
Sergejs Vite veicināja Krievijas impērijas industrializāciju. Viņa politika bija vērsta uz paātrinātu dzelzceļa un rūpniecības būvniecības attīstību. Gadā tika uzbūvēti apmēram 3000 km sliežu ceļu. Un līdz 1900. gadam valsts kļuva par pasaules līderi naftas ieguvē. Witte 1898. gadā veica nodokļu reformu komerciālajā un rūpnieciskajā jomā.
3
Vitte uzskatīja par obligātu zemnieku kopienas reformu. 1898. gadā viņš uzrakstīja piezīmi Nikolajam II, kur viņš aicināja imperatoru pabeigt zemnieku "atbrīvošanu". Tomēr karalis vairāk ieklausījās aristokrātos, kuri nebija apmierināti ar Vitte politiku. Bet Sergejs Juļevičs pārliecinājās, ka atsakās atteikties no savstarpējas atbildības, atvieglot zemnieku pasu kontroli un atcēla miesas sodus par viņiem.
4
Witte bija Ķīnas – Austrumu dzelzceļa un Transsibīrijas dzelzceļa būvniecības iniciators. Lai papildinātu kasi, reformators 1894. gadā ieviesa "vīna monopolu". Spirta rūpnīcas piederēja privātiem uzņēmējiem, bet to saražoto spirtu nopirka valsts, pārstrādāt un laist pārdošanā vīna veikalos, kas pieder valsts kasei. Ieņēmumi no "vīna monopola" 1913. gadā bija 26% no impērijas budžeta ieņēmumiem.
5
1905. gada oktobrī Krievijas galvaspilsētā notika strādnieku streiki. Nikolajs II uzdeva Vittei izstrādāt manifestu, kuru izsludināja 17. oktobrī. Arī Witte kopā ar manifestu veica valsts reformas. Tie ietvēra Valsts domes izveidi, vēlēšanu likumdošanas ieviešanu un Valsts padomes pārveidi. Sergejs Juļevičs rediģēja "Krievijas impērijas valsts pamatlikumus", kas kļuva par pirmo konstitūciju valstī.
