Konservatīvie un liberāļi tradicionāli pavada politisko dzīvi. Viņiem ir diametrāli pretēji uzskati par valsts sociālo struktūru un turpmāko attīstību.
![Image Image](https://images.culturehatti.com/img/kultura-i-obshestvo/42/kto-takie-konservatori-i-liberali.jpg)
Lietošanas instrukcija
1
Pats konservatīvisma jēdziens burtiski tiek tulkots kā “saglabāšana” un “nemainīgs stāvoklis”. Konservatīvisma ideoloģija radās, reaģējot uz Francijas revolūciju. Viņa atbalsta uzticēšanos tradicionālajām vērtībām visās sabiedriskās dzīves jomās. Konservatīvie nepieņem radikālas reformas un atbalsta arī spēcīgu valsti. Tikai tā, pēc konservatīvo domām, spēj nodrošināt sabiedrisko un valsts kārtību. Un radikālas izmaiņas var kaitēt valstij.
2
Ārpolitikā konservatīvie atbalsta neatkarīgu, stingru politiku un ļauj izmantot militāru spēku, lai aizsargātu savas intereses. Viņi iebilst pret tirgu globalizāciju un dod priekšroku vietējā tirgus aizsardzībai no importa. Mūsdienu konservatīvisms ir kļuvis elastīgāks un labāk piemērots videi. Viņu piemēri ir R. Reigana režīmi ASV, M. Tečera režīmi Lielbritānijā.
3
Liberālisms radās kā konservatīvisma antitēze. Ja tradicionālisms pēdējam ir kļuvis par galveno vērtību, tad liberālismam - brīvību. Sākotnēji liberālisms iestājās par pašreizējās kārtības maiņu absolūtas monarhijas laikā. Pateicoties liberāļiem, mūsdienu sabiedrībai ir pienākums konsolidēt pamatbrīvības, likuma varu, vēlēšanu rašanos un varas dalīšanu. Klasiskie liberāļi atbalsta ierobežotu valdības iejaukšanos ekonomikā, kuras funkcijas būtu jāsamazina tikai līdz labvēlīgas vides radīšanai sociālo pabalstu sadalei. Individuālā un ekonomiskā brīvība viņiem ir augstākās vērtības.
4
Konservatīvajiem un liberāļiem ir atšķirīgs viedoklis par politisko, ekonomisko, sociālo un kultūras struktūru. Tātad politikā konservatīvie nepieņem fundamentālas politiskas pārvērtības un reformas. Liberāļi, gluži pretēji, atbalsta pilsoņu tiesību un brīvību, kā arī sociālo garantiju paplašināšanu. Konservatīvie iebilst pret ekonomisko sadarbību ar citām valstīm, savukārt liberāļi atbalsta brīvu, atvērtu tirgu bez robežām. Pēc konservatīvo domām, kultūras dzīve arī neprasa izmaiņas, tās ir paredzētas tradicionālajai ģimenes uzbūvei, sociālajai uzvedībai un hierarhijai. No otras puses, liberāļi atzinīgi vērtē vārda brīvību un brīvas attiecības.
5
Starpposma pozīcija starp liberālismu un konservatīvismu ir liberālais konservatīvisms. To izceļas ar liberālāku attieksmi pret ekonomiku, jo īpaši tā balstās uz neiejaukšanās principiem ekonomikā. Šī tendence aizstāv arī mazāku valsts iejaukšanos no valsts puses, kā arī atbalsta vides aizsardzības principus. Tā ir mēreni pareiza ideoloģija.