Satrap ir nežēlīgs nežēlīgs cilvēks. Pašlaik tas ir vārds personai, kura izdarījusi sliktus darbus. Senatnē kļūt par satrapu nozīmē saņemt augstāko pakāpi un titulu. Pirms šādas personas subjekti cieta godbijību un cieņu. Šāda titula iegūšana tika godināta par lielu pagodinājumu un aicinājumu.
Termina satrap nozīme
Satrap ir nežēlīga un nekontrolēta persona. Šis termins tika izmantots saistībā ar senās Indijas, Persijas un Šumeru valstu valdniekiem. Šis jēdziens tiek salīdzināts ar terminiem despots un tirāns, piešķirot tam lielu nozīmi. Senajā Persijā satrapus sauca par lielu teritoriju pārvaldniekiem - satrapies. Faktiski šis ir valsts vadītājs ar augstu pakāpi un titulu. Pati vārdam "satrap" ir grieķu un persiešu saknes, un tas tulko gandrīz identiski. Tas ir valsts galva, pārvaldnieks, bagātais un valstības aizstāvis.
Satraps bija otrais cilvēks pēc ķēniņa. Viņa pārvaldītajā provincē karalis atstāja garnizonu. Garnizona komandieriem bija jākontrolē satrapu darbības un par tām jāinformē karalis. Citādi centrālā valdība neiejaucās provinces valdības darbībās.
Satraps kļuva par Persijas valsts augstākajām amatpersonām. Sākotnēji šāds tituls tika piešķirts flotes vadītājam, pēc tam jebkurai augsta ranga amatpersonai. Satrapu pārstāvji tika iecelti no tiesas muižniecības. Satrapiem nebija skaidru robežu un pilnvaru. Senajā Persijā satrapu varēja iegūt īpašumā atkarībā no ķēniņa atrašanās vietas pie viņa. Jo vairāk cienīja satrapu, jo lielāku varu viņš varēja iegūt savā provincē.
Satrapu tiesības un pienākumi
Kļūt par satrapu nozīmē saņemt cieņu no ķēniņa. Tirānijas tirāniskais valdnieks Darius ievēlēja savas ģimenes vai tiesas muižniecības pārstāvjus satrapa amatā. Visi bija pakļauti izvēlētajam gubernatoram satrapijā. Neviena persona neiebilda pret satrapa lēmumu. Par to šajā amatā ieceltā persona pateicās dieviem, piedāvājot templim upurus un dāvanas.
Satraps savā teritorijā uzraudzīja nodokļu un nodokļu iekasēšanu, kontrolēja armijas aprīkošanu ar ieročiem un pārtiku. Dažos gadījumos satrapijas galva varēja darboties arī kā augstākais tiesnesis. Pārvaldes vadītāja amats ieteica iespēju pieņemt svarīgus lēmumus, notiesājot vai atbrīvojot personu.
Satrapu darbība tika kontrolēta ar karalisko garnizonu palīdzību. Viņiem bija pienākums uzraudzīt satrapus, ja viņi nolemj iegūt pilnīgu neatkarību no karaliskās varas. Visiem reģionu iedzīvotājiem atšķirībā no satrapiem un muižniecības pārstāvjiem bija jāmaksā fiksēts nodoklis. Pārmērīga samaksa bieži izraisīja sacelšanos pret cara valdību.
