Katras valsts panākumus nosaka arī spēcīga vadītāja ar harizmu klātbūtne. Pagājušais gadsimts ir devis pasaulei daudz politisku figūru, kuras savu valstu vēsturē ir atstājušas pamanāmu pēdu. Šīs svarīgās personas var droši attiecināt uz Mustafa Ataturku, Konrādu Adenaueru un Margaretu Tečeri.
![Image Image](https://images.culturehatti.com/img/kultura-i-obshestvo/96/velichajshie-politiki-hh-veka.jpg)
Mustafa Kemals Ataturks
Ataturku dzimtajā Turcijā un visā pasaulē pamatoti uzskata par vienu no talantīgākajiem 20. gadsimta reformatoriem. Viņš bija Turcijas prezidents no 1923. līdz 1938. gadam. Ataturka vadībā valsts pārvērtās laicīgā stāvoklī, pārgāja uz latīņu alfabētu. Tika veikta sieviešu emancipācija, veikti pasākumi, lai stiprinātu Rietumu kultūras popularizēšanu. Bet visas šīs pārvērtības atrodas tikai uz politiķa plašās reformas aktivitātes virsmas.
Sākot reformas, Mustafa Kemal Atatürk veica dziļu un visaptverošu situācijas Turcijā analīzi, kā arī rūpīgi izpētīja Rietumos pieņemtā valsts modeļa iezīmes. Rezultāts bija bijušās Osmaņu impērijas pārveidošana, kas lielā mērā izcēlās ar atpalicību un viduslaiku, par modernu valsti, kas balstīta uz sava laika visefektīvākajiem piemēriem.
Konrāds Adenauers
Pēc nežēlīgās Otrā pasaules kara beigām Vācijai šī valsts nonāca nožēlojamā stāvoklī. Daudzas pilsētas gulēja drupās. Pārdzīvojušajos uzņēmumos saglabāto vērtīgo aprīkojumu uzvarētāji izņēma par atlīdzību. Vācu tauta piedzīvoja iekšēju tukšumu, apjukumu un vilšanos. Tieši šajā grūtajā laikā Konrāds Adenauers kļuva par jaunizveidotās valsts, ko sauca par Vācijas Federatīvo Republiku, kancleru.
Līdz brīdim, kad viņš stājās amatā, politika jau bija vairāk nekā septiņdesmit gadus veca. Viņš dzīvoja notikumiem bagātu un notikumiem bagātu dzīvi, bija liecinieks liela mēroga pārvērtībām valstī un pasaulē. Šī vizionārā politiķa vadībā Vācija ir kļuvusi par spēcīgu Eiropas valsti. Politiķis savā darbā aktīvi izmantoja savu neapšaubāmo autoritāti, kaut arī paļāvās uz ļoti stingrām valsts pārvaldes metodēm. Adenauers atkāpās no amata 1963. gadā pēc savas brīvas gribas. Viņa valdīšanas periodu Rietumos sauca par "vācu ekonomisko brīnumu".