Veru Mukhinu var droši saukt par slavenu padomju laika tēlnieku. Daudziem pazīstamais piemineklis "Strādniece un kolhozu meitene" ir viņas darbs. Viņa bija iecienījusi pati Staļina tēlniece, taču dzīves laikā viņai neļāva rīkot vienu personālizstādi.
Agrīnie gadi
Vera Ignatievna Mukhina dzimusi 1889. gada 19. jūnijā Rīgā. Viņas tēvs bija turīgs tirgotājs, un mātes vectēvs bija labi zināms farmaceits. Bērna vecumā Vera peldējās greznībā, taču garīgi cieta no tuvinieku zaudēšanas. Divu gadu vecumā viņa palika bez mātes, viņa nomira no tuberkulozes. Viņai tuvākais cilvēks bija tētis.
Drīz viņi no Rīgas pārcēlās uz Feodosiju. Tur Vera sāka zīmēt. Drīz viņa tēvs aizgāja bojā, un brāļi aizveda Veru. Par laimi, viņi bija atbildīgi un iejūtīgi cilvēki. Kad Vera pabeidza ģimnāziju Feodosijā, viņa tika pārcelta uz Maskavu. Tur viņa varēja iegūt pienācīgu mākslas izglītību.
Vera strādāja slavenu gleznotāju Ivana Maškova un Konstantīna Juona darbnīcās. Tur viņa pamazām saprata, ka viņas forma un apjoms aizrauj vairāk nekā krāsu. Tad tika nolemts doties mācīties pie tēlnieces Ņinas Sinitsinas. Savā darbnīcā viņa sāka mēģināt veidot skulptūras no māla.
1912. gadā Mukhina devās uz Franciju, kur par viņas skolotāju kļuva Emīls Antuāns Burdelle. Savā prasmībā un kritikā meistars bija nežēlīgs. Tas rūdīja Veras raksturu. Parīzē viņa studēja anatomijas kursu, pavadīja stundas Luvrā zīmējot antīkās skulptūras un apmeklēja kubistu izstādes. Pēc tam Vera pārstāja tikai apbrīnot mākslu. Viņa sāka to uztvert kā svētu amatu, kurā galveno lomu spēlē meistars.
Pirmā pasaules kara laikā Muhina atgriezās dzimtenē. Četrus gadus viņa slimnīcā kalpoja par žēlsirdības māsu. Tur viņa tikās ar savu nākamo vīru ķirurgu Alekseju Zamkovu. Šajā periodā viņa gandrīz atteicās no mākslas.
