Mūsdienu futbolā ir ļoti maz personību, kuras gandrīz visu savu karjeru ir veltījušas vienam klubam, paaugstinot to no nezināmā līdz nesatricināmam augstumam. No pasaules nosaukumiem tūlīt nāk prātā Skotijas “ilggadīgais treneris” sers Alekss Fergusons, taču mūsu valstī ir piemērs - Jurijs Pavlovičs Semins, kurš divas desmitgades veltīja Maskavas “Lokomotiv”, padarot viņu no viduvēja komandas līdz progresīvam Krievijas klubam.
Biogrāfija
1947. gada 11. maijā Orenburgā dzīvojošo Pāvela un Vera Sjominu ģimenē piedzima viņu vienīgais bērns Jurijs. Drīz ģimenei vajadzēja pārcelties uz Orilo pilsētu, kur viņa tēvs ātri atrada darbu par rajona komitejas sekretāra šoferi. Šī apstākļa dēļ Semins ieguva vienīgo bumbu rajonā un pilnībā iegrima futbolā, to darot jebkurā laikā, pat tā vietā, lai mācītos skolā.
Šie treniņi nebija veltīgi, un viņš ātri devās uz Spartaka Oryol, un pēc dažādām jauniešu sacensībām par viņu sāka interesēties valsts profesionālās komandas, tostarp Metallurg, Kijeva un Kijevas Dynamo. 1965. gadā Jurijs tika pārcelts uz Maskavas Spartak, kur viņš palika trīs gadus, neuzvarot nevienu balvu.
Futbolista karjera
Nākamais Semina karjeras posms bija pāreja uz Maskavas Dinamo, par kuru viņš bija līdzjutējs jau kopš bērnības. 1970. gadā komandas sastāvā tika izcīnīts PSRS kauss un PSRS čempionāta sudraba medaļas. Tomēr konflikta dēļ Konstantīns Beskovs jau 1972. gadā Jurijs pārcēlās uz “Kairat” Alma-Ata pilsētā, kur pavadīja tikai divas sezonas, un domstarpību dēļ ar galveno treneri Artjomu Fallanu spēlētājs tika pārcelts uz otrās līgas “Chkalovets” komandu.
Jau veterāna statusā 1975. gada beigās Jurijs sāka runāt par slaveno Maskavas “Lokomotīvi”, kas kļuva par priekšpēdējo komandu viņa spēles karjerā. No 1978. līdz 1980. gadam Semins “Kuban” sastāvā palīdzēja Krasnodaram iekļūt lielajās līgās kā līderim un kapteinim, bet 33 gadu vecumā nopietna savainojuma dēļ viņi nolēma pārtraukt spēlēt un izmēģināt sevi trenera laukumā.
Treneru karjera
Pirms iecelšanas “Lokomotīves” galvenā trenera amatā 1986. gadā Jurijs Pavlovičs vadīja “Kuban” un “Pamir”, kur viņš neguva panākumus. Semina vadībā dzelzceļa vīri divreiz iekļuva PSRS lielajā līgā, taču nevarēja tur iekļūt.
1991. gadā no Jaunzēlandes tika saņemts eksotisks piedāvājums, un Jurijs Pavlovičs to pieņēma pēc vienas kvalifikācijas kārtas pavadīšanas salās, pēc kuras viņš atgriezās Lokomotiv. Pēc tam sākās komandas veidošanās periods kā viens no Krievijas futbola flagmaņiem, taču šis ceļš bija grūts. Bieži Seminam nācās saskarties ar finanšu, sadzīves un citām ikdienas problēmām, kuras viņam pašam bija jāatrisina.
Pirmie panākumi tika gūti 1996. gadā, kad tika izcīnīts Krievijas kauss. Gadu vēlāk šo trofeju atkal ieguva Lokomotiv, turklāt klubs sāka regulāri ņemt balvas čempionātā, kā arī guva panākumus Eiropas arēnā, 1998. un 1999. gadā sasniedzot Kausu ieguvēju kausa pusfinālu. Jaunās tūkstošgades sākumā, 2002. un 2004. gadā, valsts čempionu titulu pazemināja dzelzceļa darbinieki.
Pēc šādiem panākumiem 2005. gadā Semins tika uzaicināts uz Krievijas valstsvienības trenera amatu, taču neizdevās izpildīt uzdevumu - nokļūt Vācijā notiekošajā Pasaules kausa izcīņas pēdējā daļā - un, neatjaunojot līgumu, pameta nacionālo komandu. Arī Jurijs Pavlovičs lauza līgumu ar "Lokomotiv", jo bija atšķirīgi uzskati par komandas nākotni.
Nākamā gada sākumā Semins mēģināja gūt panākumus kopā ar Maskavas “Dynamo”, bet augustā viņš atstāja amatu un gada beigās atgriezās dzimtajā “Lokomotiv” kā kluba prezidents. 2007. gads izrādījās neveiksmīgs, kā rezultātā visi komandas vadītāji tika atlaisti.
Nākamais trenera karjeras posms bija Kijevas Dinamo, kur 2 gadu laikā viņiem izdevās izcīnīt Ukrainas čempionāta zeltu un sasniegt UEFA kausa pusfinālu. Pēc tam, 2009. gadā, Jurijs atgriezās Lokomotiv, bet jau 2010. gadā viņš tika noņemts no dzelzceļa darbinieku direktoru padomes vadības.
Pēc tam sākās īstermiņa klejojumi dažādos postpadomju telpas klubos, tostarp Gabala, Mordovija, Anji, kur nozīmīgi panākumi netika gūti. Likās, ka trenera karjera virzās krēslas virzienā, bet 2016. gadā viņš ceturto reizi tika iecelts par “Lokomotiv” galveno treneri, un nākamajā gadā tika izcīnīts Krievijas kauss, bet gadu vēlāk - Nacionālais čempionāts.
