Zviedrijas zinātnieka, dinamīta tēva Alfrēda Nobela izveidotā prestižākā balva zinātnes, mākslas un humanitāro darbību jomā katru gadu tiek piešķirta sešās kategorijās. Starp tiem īpašu uzmanību piesaista Nobela Miera prēmija.
Pēc Nobela goda testamenta, lai saņemtu miera balvu, jābūt personai, kura ir veikusi “visnozīmīgāko ieguldījumu” verdzības atcelšanā, tautu apvienošanas cēloņā, “mierīgu kongresu veicināšanā” un pasaules armiju skaita samazināšanā.
Nobela komiteja, kas atrodas Oslo, piešķir šo balvu, izvēloties laureātu no kandidātiem, kurus ierosina paši komitejas locekļi - pašreizējie un bijušie, dažādu valstu valdības, Starptautiskā šķīrējtiesa Hāgā, Starptautisko tiesību institūts, citi Miera prēmijas ieguvēji, cienījamu universitāšu profesori. Atlase tiek veikta vairāk nekā gadu, un potenciālais balvas ieguvējs nezina par savu statusu, un dati par balvas pretendentiem vēl pusgadsimta laikā netiek izpausti.
Īpaša nominācija
Nobela Miera prēmija ir vienīgā balva, par kuras kandidātu var kļūt ne tikai cilvēks, bet arī sabiedriska organizācija.
Līdz šim maksimālais balvu skaits, kas piešķirts vienam laureātam, ir piešķirts nominācijā “Miera balva” - Sarkanā Krusta Starptautiskās komitejas sasniegumi ir atzīmēti trīs reizes.
Lielākais sieviešu laureātu skaits ir pārstāvēts tieši miera uzturēšanas un likumīgo darbību jomā.
Piecpadsmit reizes miera balva netika piešķirta nevienam no kandidātiem, jo Nobela komiteja neredzēja viņu vidū patiesi cienīgus kandidātus.
