Sfragistika pēta zīmogu, pareizāk sakot, to matricu un izdruku parādīšanās un attīstības vēsturi. Šī ir vēstures papildzinātne, kas bieži atver daudzu senās Krievijas notikumu noslēpumu plīvuru. Piemēram, neparasta Ivana Lielā zīmoga izskats uz vēstulēm, kas piešķirtas brāļadēliem.
Tradīcija parakstīt dokumentus ar autogrāfu Krievijā parādījās tikai 17. gadsimta beigās un 18. gadsimta sākumā. To aizņēmās tirgotāji no Austrumu tirgotājiem, kuri, lai paātrinātu vēstuļu apmaiņas procesu, neizmantoja uzrakstītas vaska izdrukas, bet sienas gleznojumus. Līdz tam brīdim visi turīgie pilsētnieki izmantoja ģimenes pastmarkas, un karaliskā tiesa izmantoja cara un vēlāk imperatora nospiedumus uz vaska, kas agrāk tika aizzīmogots ar vēstules malu, tā ka nebija iespējams nolasīt saturu, nesalaužot zīmogu.
Drukas vēsture
Vēstule, kuru Ivans Trešais piešķīra savām brāļadēlēm, kņaziem Fjodoram Borisovičam un Ivanam Borisovičam, neatšķīrās no šādām vēstulēm, kuras tika izdotas mantojuma tiesību lēmumiem, piešķirtajām, apmaiņas un atsaukšanas vēstulēm. Bet šī pati vēstule vispirms tika aizzīmogota ar Ivana Trešā personīgo zīmogu, kas piesaistīja uzmanību.
Priekšpusē bija jātnieks, kurš trāpīja spārnotās čūskas šķēpā. Priekšpusē bija apaļš uzraksts "Lielhercoga Ivana Vasiļjeviča zīmogs". Reversā attēla nebija, turpinājās tikai “Visu Krieviju” priekšpuses uzraksts. Vēsturnieki pamatoti uzskata, ka braucējs uz pirmā zīmoga ir Džordžs Viktors, taču viņa attēls bija nekanonisks, brīvs un tāpēc ļoti atšķirīgs no tiem izdrukām, kas vēlāk tika atstāti akreditācijas dokumentos.
