Kristietība ir lielākā pasaules reliģija, kuras pamatā ir Jēzus Hritsa dzīve un mācības, kas aprakstīta Jaunajā Derībā. Patiesi kristieši svēti tic Jēzum no Nācaretes, uzskata viņu par Dieva Dēlu, Mesiju un nešaubās par savas personas vēsturiskumu.
![Image Image](https://images.culturehatti.com/img/kultura-i-obshestvo/15/istoriya-hristianstva.jpg)
Kristietības rašanās priekšnoteikumi
Kristietība pastāv jau vairāk nekā divus tūkstošus gadu, tā radās 1. gadsimtā pirms mūsu ēras. e. Par šīs reliģijas precīzu izcelsmes vietu nav vienprātības, daži pētnieki ir pārliecināti, ka kristietība radusies Palestīnā, citi apgalvo, ka tas noticis Grieķijā.
Palestīnas ebreji līdz 2. gadsimtam pirms mūsu ēras e. bija pakļauti ārvalstu valdībai. Bet viņiem joprojām izdevās panākt ekonomisko un politisko neatkarību, ievērojami paplašinot savu teritoriju. Neatkarība nebija ilga ilgi, 63. gadā pirms mūsu ēras. e. romiešu komandieris Gnei Poltei ieveda karaspēku Jūdejā, pievienojot šīs teritorijas Romas impērijai. Līdz mūsu ēras sākumam Palestīna bija pilnībā zaudējusi savu neatkarību, kontroli veica Romas gubernators.
Politiskās neatkarības zaudēšana ļāva nostiprināties radikālo nacionālistu ebreju reliģisko grupu pozīcijām. Viņu vadītāji izplatīja ideju par dievišķo atmaksu par tēvu reliģisko aizliegumu, paražu un derību pārkāpšanu. Visas grupas cīnījās pret Romas iekarotājiem. Tāpēc lielākā daļa romiešu to uzvarēja, līdz 1. gadsimtam AD e. cerība uz Mesijas atnākšanu cilvēku vidū katru gadu auga. Tas pierāda, ka Jaunās Derības pirmā grāmata - Apokalipse ir datēta ar 1. gadsimtu pirms mūsu ēras. Atriebības ideja ir visizteiktākā šajā grāmatā.
Jūdaisma ieliktais ideoloģiskais pamats kopā ar valdošo vēsturisko situāciju arī veicināja kristietības rašanos. Vecās Derības tradīcija saņēma jaunu interpretāciju, pārdomātās jūdaisma idejas deva jaunajai reliģijai ticību Kristus otrajā atnākšanā.
Senās filozofiskās mācības arī būtiski ietekmēja kristīgā pasaules uzskata veidošanos. Neo-pitagoriešu, stoiku, plato un neoplatonistu filozofiskās sistēmas deva kristīgajai reliģijai daudz garīgu konstrukciju, jēdzienu un pat terminu, kas vēlāk tika atspoguļoti Jaunās Derības tekstos.