Omars Khayyam ir lielisks persiešu dzejnieks, zinātnieks un domātājs. Viņš bija viens no ievērojamākajiem sava laika matemātiķiem un astronomiem. Bet pateicīgo pēcteču atmiņā, pirmkārt, tika saglabāti viņa dzejoļi, kuros, šķiet, tika atspoguļota visa Austrumu gudrība.
Omars Khayyam visu savu dzīvi veidoja dzejoļus. Acīmredzot tie tika uzrakstīti retos atslābināšanās brīžos no zinātniskiem pētījumiem. Radīti dvēselei un šauram draugu lokam, viņi ieguva plašu slavu, pateicoties populārajai tautas formai - rubīnam. Rubai ir četrrindes, kurās skan 1., 2. un 4. līnija. Parasti tie netika ierakstīti, bet tika pārraidīti “mutiski”.
Katrs Khayyam četrkājis liek salīdzināt ar nelielu dzejoli. Turklāt tās var uzskatīt par filozofiskām līdzībām, kas satur atbildes uz mūžīgajiem esības jautājumiem. Dzejnieks tajos atspoguļo labo un ļauno, brīvību un verdzību, jaunību un vecumdienas, dzīvību un nāvi. Viņš nekad nespēja samierināties ar pasaulē valdošo ļaunumu, viņš domāja par cilvēka eksistences īslaicīgumu. Šaubas par harmonisko Visuma izkārtojumu lika dzejniekam ieskatīties paša dvēseles dziļumos un redzēt tajā gan paradīzi, gan elles bezdibeni. Tomēr viņš nekad nav zaudējis ticību dzīvei, slavējot mīlestību un sievišķīgo skaistumu: "Tu, kuru esmu izvēlējies, esi man saldākais. Apsildāmās ugunīgās sirdis, man gaišās acis."
Tikai daži ir iepazinušies ar Omāra Khayyama zinātniskajiem darbiem, bet lielākā daļa cilvēku ir dzirdējuši vismaz noteiktas viņa dzejoļu līnijas. Šķiet, ka tas ir absolūti saprotams, un rubīļi par pieņemamu cenu liek apstāties un padomāt par dzīves jēgu. Šeit ir viens no viņa nemirstīgajiem padomiem: "Jūs labāk badāties nekā kaut kas briesmīgs, un labāk esiet viens, nevis kopā ar kādu citu briesmīgu."
Omars Khayyam ir tālu priekšā savam laikam. Rezultātā viņa dzejoļi daudz vairāk interesē jauno paaudzi, nevis tos, kuri dzīvoja vienlaikus ar lielo dzejnieku. Dzīves laikā viņš bija pazīstams tikai kā izcils zinātnieks. Pēc viņa nāves viņam sāka piedēvēt daudzus rubīnus. Viņu skaits nepārtraukti auga un līdz 20. gadsimta sākumam pārsniedza 5000. Mūsdienās ir gandrīz neiespējami noteikt, kurš no viņiem faktiski piederēja Khayyam. Pētnieki viņu uzskata par 300-500 rubļu autoru.
Ilgu laiku Omars Khayyam bija gandrīz aizmirsts. Tikai 19. gadsimta otrajā pusē piezīmju grāmatiņa ar saviem dzejoļiem nonāca angļu dzejnieka Edvarda Ficdžeralda rokās. Sākumā viņš daudzus rubilus tulkoja latīņu valodā, pēc tam - angļu valodā. Neskatoties uz to, ka Ficdžeralda tulkojumi ļoti brīvi interpretēja Khayyam darbus, pateicoties viņiem, persiešu dzejnieks ieguva pasaules slavu. Omara Khayyam dzejas mīlestība izraisīja interesi par viņa zinātniskajiem sasniegumiem, kas tika no jauna atklāti un pārdomāti.
