Krimināllikumā sabiedrībai bīstams ir viens no galvenajiem nozieguma pazīmēm - kaitējums. To var izraisīt gan pilsoņu konstitucionālās tiesības (ieskaitot vissvarīgākās tiesības uz dzīvību), gan valsts drošība, tās ekonomiskās intereses, sabiedriskā kārtība, ekoloģija, morāle.
Lietošanas instrukcija
1
Daži juristi uzskata, ka sabiedrības bīstamība ir mazāk bīstamu pārkāpumu raksturīga pazīme nekā kaitējums, par kuru paredzēts sodīt nevis krimināllietā, bet administratīvā kārtībā.
2
Kāda ir noziedzības bīstamība sabiedrībai? Dažādi noziegumu veidi viens no otra atšķiras pēc smaguma pakāpes un attiecīgi sabiedrības briesmām. Pat jurisprudencē nepieredzējušam cilvēkam ir skaidrs, ka laupīšana ir daudz bīstamāks noziegums nekā, piemēram, zādzība vai huligānisms. Slepkavība, kas izdarīta bez atbildību mīkstinošiem apstākļiem, ir daudz bīstamāks noziegums nekā tā pati laupīšana. Tāpēc arī atbildības smagumam par dažādu sociāli bīstamu noziegumiem jābūt atšķirīgiem. Tas ir tieši teikts Krievijas Federācijas Kriminālkodeksa 60. panta 3. daļā: "Piespriežot sodu, tiek ņemts vērā nozieguma raksturs un pakāpe sabiedrībai."
3
Sabiedrības bīstamības pakāpe ir viens no galvenajiem faktoriem, kas ļauj mums noziegumus iedalīt “vienkāršos”, “ar atbildību pastiprinošiem apstākļiem” un “ar atbildību mīkstinošiem apstākļiem”. Un, lai novērtētu bīstamības pakāpi un attiecīgi noziegumu iedalītu vienā no iepriekšminētajām kategorijām, ir jāņem vērā vairāki faktori: nozieguma objekts, nodarītā kaitējuma apmērs, likumpārkāpēja motivācija, viņa vainas pakāpe (ja noziegumu izdarījusi personu grupa) utt. Sabiedrības bīstamības pakāpes precīzu novērtējumu var sniegt tikai pēc visu šo faktoru rūpīgas izpētes, kā arī ņemot vērā atbildību mīkstinošus vai atbildību pastiprinošus apstākļus.
4
Kādos gadījumos nozieguma bīstamība sabiedrībai nenozīmē kriminālatbildību? Krievijas Federācijas Kriminālkodeksa 77. pants paredz, ka personu, kas izdarījusi noziegumu, var atbrīvot no kriminālatbildības, ja šī persona vai tās izdarītā darbība vairs nav sociāli bīstama. Līdzīgi noteikumi pastāv daudzu citu valstu krimināltiesībās. Tas notiek, ja krimināltiesības “atpaliek” no dzīves realitātes, un darbības, kuras nesen tika uzskatītas par sociāli bīstamām, tagad ir stingri iekļautas liela sabiedrības vairākuma dzīvē. Piemēram, pēdējos PSRS pastāvēšanas gados joprojām bija spēkā normas, kas sodīja par spekulācijām vai ārvalstu valūtas pirkšanu un pārdošanu. Patiesībā viņi uz to skatījās caur pirkstiem, un retos gadījumos, ja lieta tomēr nonāca līdz tiesai, apsūdzētie tika atbrīvoti.
