Gandrīz revolucionāra situācija, kas Grieķijā izveidojusies ekonomisku apsvērumu dēļ, no šī gada sākuma sāk atkārtoties citā Eiropas Savienības valstī - Spānijā. Ekonomiskā krīze matadoru valstī ir pārgājusi no politisko sadursmju stadijas līdz drosmīgā premjerministra konfrontācijai ar tās valsts darbiniekiem un ierēdņiem, kuri cīnās par viņu tiesībām strādāt Ibērijas pussalā.
![Image Image](https://images.culturehatti.com/img/kultura-i-obshestvo/40/pochemu-protestuyut-v-ispanii.jpg)
Masu streiku un mītiņu iemesls Spānijā bija sarežģītā valsts ekonomiskā situācija. Ražošanas stāvokli izteica 8, 9% - tāds bija iekšzemes kopprodukta (IKP) deficīts gadā, kas beidzās. Valstī ir augstākais bezdarba līmenis Eiropā - gada sākumā tas bija 21%, bet līdz vasarai tas bija pieaudzis līdz 24%. Ekonomiskās problēmas noveda pie sakāves valdošās partijas vēlēšanās un valdības maiņas. Jaunais Spānijas premjerministrs Mariano Rajoy pavasarī iepazīstināja parlamentu ar budžetu, kas ietvēra nežēlīgus taupības pasākumus. Tās ieviešanas procesā smagi cietīs darbinieki un darbinieki valsts atbalstītajās nozarēs - ieguves rūpniecībā, veselības aprūpē, izglītībā un citās.
Protams, šādi pasākumi nevarēja vien provocēt protestus, kas Spānijā notiek kopš gada sākuma, gan organizētā veidā, arodbiedrību vadībā, gan spontāni. Viena no visaugstākajām šāda veida akcijām - ogļraču nenoteiktais streiks - jau ir izturējusi spontānu protestu un sadursmju ar policiju posmus valsts ziemeļdaļā, daudzdienu kalnraču gājienu galvaspilsētā un mītiņu, kas Madridē pulcēja vairākus simtus tūkstošus cilvēku. Spāņi gada sākumā visvairāk sašutuši, ka Eiropas Savienība sāka finansiālo palīdzību nevis no valsts sektora, bet no banku atbalsta - parasto spāņu finanšu struktūras stabilitāte ir mazāk satraucoša nekā viņu pašu darba zaudēšana.
Tikmēr valdība, neraugoties uz masveida protestiem, neatlaidīgi turpina savu iepriekšējo kursu. Iedzīvotāju finansiālais stāvoklis pirmajā ceturksnī pasliktinājās gandrīz par 10%, salīdzinot ar to pašu laika posmu 2011. gadā, un, neskatoties uz to, vasarā premjerministrs paziņoja par pievienotās vērtības nodokļa palielināšanu par 3% (līdz 21%), bezdarba pabalstu samazināšanu. samazināt tradicionālās Ziemassvētku prēmijas. Nav priekšnosacījumu, lai nākamajos mēnešos Spānijā varētu samazināties protesti.