Gaza ir viens no “karstajiem punktiem uz planētas”. Konflikts Gazas joslā ir daļa no Arābu un Izraēlas konflikta, kas ilgst kopš Izraēlas valsts parādīšanās.
Pēc Osmaņu impērijas sabrukuma daļa no tās teritorijām Tuvajos Austrumos atradās Lielbritānijas kontrolē, izmantojot Nāciju līgas pilnvaras. 1947. gadā ANO Ģenerālā asambleja pieņēma rezolūciju, saskaņā ar kuru Lielbritānijas pilnvaras beidza pastāvēt, un tika ieteikts šajā teritorijā līdz 1948. gadam izveidot divas valstis - arābu un ebreju.
Arābu kopiena atzina šo Palestīnas sadalīšanu par negodīgu, jo teritorijā dzīvoja daudzi arābi, kuri saskaņā ar ANO plānu tika nodoti ebreju valstij. Tūlīt pēc Izraēlas proklamēšanas 1948. gada maijā Arābu valstu līga pasludināja karu jaunajai valstij. Uzbrukumā Izraēlai tika iesaistīta Ēģipte, Sīrija, Transjordan, Irāka un Libāna. Tādējādi sākās arābu un Izraēlas konflikts, kas ilga vairākus gadus.
Gazas josla
Gazas josla ir 360 kvadrātmetru platībā. km ar galvaspilsētu Gazas pilsētā. Ziemeļaustrumos tā robežojas ar Izraēlu, bet dienvidrietumos - ar Ēģipti.
ANO Palestīnas sadalīšanas plāns ierosināja, ka Gazas josla kļūs par Arābu valsts daļu, taču tā nekad netika izveidota 1948. gadā sāktā kara rezultātā. Šī kara laikā Gazas joslu okupēja Ēģipte un tās kontrolē atradās līdz 1967.gadam. Daudzi arābi, kas agrāk dzīvoja Izraēlai pakļautās teritorijās, pārcēlās uz Gazas joslu. Divas trešdaļas iedzīvotāju veido šie bēgļi un viņu pēcnācēji.
Kopš 20. gadsimta 50. gadiem teroristu grupas regulāri iefiltrējās Izraēlas teritorijā no Gazas joslas, organizējot sabotāžu un teroristu uzbrukumus. Izraēlas armija veica atriebības reidus. Arābu teroristu darbības diktēja Izraēlai nepieciešamību pārņemt kontroli Gazas joslā.
