Sociālekonomiskais modelis, kas izveidojies Krievijas Federācijā, nebūt nav pilnīgs. Neapmierinātība ar šo situāciju tiek novērota visās sociālajās grupās. Bezdarbnieki un nabadzīgie sūdzas par naudas trūkumu iztikai. Tā sauktie oligarhi sūdzas par zemiem ienākumiem, salīdzinot ar Eiropas un Amerikas partneriem. Gandrīz katru dienu TV tiek rādītas intensīvas diskusijas par dedzinošu tēmu. Andrejs Nikolajevičs Klepačs, pazīstamais krievu ekonomists, vairākkārt ir paudis savu viedokli par valsts attīstību un tās vietu pasaules ekonomikā.
Paziņojums par problēmu
Pēdējo divu desmitgažu laikā krievu izglītības sistēmā ir notikušas revolucionāras izmaiņas. Saskaņā ar klusēšanas līgumiem Krievijas Federācija integrējās pasaules ekonomikā, pamatojoties uz "degvielas uzpildes staciju". Protams, šī ir tēlaina definīcija, kuru dažkārt izmanto mūsu Amerikas un Eiropas partneri. Papildus ogļūdeņražiem Krievija piegādā pasaules tirgum metālu un koksni. Valdošā elite no Padomju Savienības mantoja milzīgu rūpniecības potenciālu. Tomēr šie produkti nebija pieprasīti ārvalstu tirgū.
Šajā kontekstā rodas pilnīgi likumīgs jautājums - kāpēc tad valstij ir vajadzīgas šīs rūpnīcas un rūpnīcas? Vairākus gadus dažādos veidos uzņēmumi tika likvidēti. Plaša mēroga uzņēmumu slēgšanas dēļ nebija pieprasījuma pēc atbilstoša profila speciālistiem. Kam skolas un institūti būtu jāsagatavo tagad? Andrejs Klepach ļoti skaidri sniedz atbildes uz šiem un citiem jautājumiem. Ir pienācis laiks teikt, ka Andrejs Nikolajevičs ir ekonomikas zinātņu kandidāts. Savos darbos, stingri ievērojot zinātnē izmantoto pieeju, viņš atklāj notiekošo pārmaiņu tautsaimniecībā cēloņu un seku attiecības.
Saskaņā ar biogrāfijā norādītajiem datiem, Andrejs Klepačs dzimis 1959. gada 4. martā Maskavas ģimenē. Viņš labi mācījās skolā un, saņemot brieduma sertifikātu, iestājās Maskavas Valsts universitātē. Padomju laikā Maskavas Valsts universitātē iegūtā izglītība tika augstu vērtēta ārzemēs. 1981. gadā absolvējis ekonomistu un politiskās ekonomikas profesoru. Viņa zinātnieka karjera attīstījās veiksmīgi, un 1987. gadā viņš aizstāvēja ekonomikas zinātņu kandidāta titulu. Pēc tam viņš turpināja mācības kapitālisma ekonomisko bezizeju nodaļā pašreizējā posmā.
Šajā periodā vairums padomju ekonomistu uzskatīja kapitālisma vadību tikai par pozitīvajiem aspektiem. Daži zinātnieki apzināti pievērsa aci acīmredzamām nepilnībām, kas ir paslēptas no virspusējiem skatieniem. Kad valsts tika sadalīta nacionālos štatos un pārgāja uz tirgus sliedēm, Klepach turpināja savu pētījumu Akadēmiskajā ekonomisko prognožu institūtā. Vērojot notiekošo ekonomikas un sabiedrības reformu, viņš uzkrāja nozīmīgus faktus un formulēja praktiskus ieteikumus. Laika gaitā viņa ieguldījums tika pamanīts un novērtēts.
Darbs ministrijā
Krievijas mājsaimnieces reformu cieši vēroja ārvalstu partneri. 1997. gadā Andrejs Nikolajevičs tika uzaicināts sadarboties ar Somijas Centrālo banku. Ekspertam tika lūgts sagatavot vidēja termiņa prognozi ekonomisko attiecību nodibināšanai ar Krieviju. Ekonomikas zinātņu kandidāts ir apliecinājis savu augsto statusu. Nākamajā posmā Klepach ieņēma pētījumu departamenta direktora amatu Krievijas Federācijas centrālajā bankā. Tad piecus gadus viņš vadīja slaveno "Attīstības centru" Ekonomikas pētījumu fonda pakļautībā. Pēc tam man nācās atvadīties no radošuma un ieņemt administratīvu amatu.
2004. gada pavasarī Andrejs Nikolajevičs ieņēma amatu Ekonomikas attīstības un tirdzniecības ministrijas sienās. Oficiāli viņa amatu sauca par Makroekonomikas prognozēšanas departamenta direktoru. Vienkārši sakot, militārs, Klepach tika iecelts par galveno izlūkošanas virsnieku. Viņam bija jāizveido optimāls un efektīvs informatoru tīkls, kas piegādā departamentam svarīgus datus. Analītiķu grupa svītroja “tukšus” ziņojumus un, balstoties uz ticamu informāciju, izteica prognozi. Speciālisti zina, ka pašas naftas cenas nemainās. Jebkuru izmaiņu priekšā ir noteikti notikumi, no pirmā acu uzmetiena, tālu no naftas tirgus.
Desmit gadus Klepach gatavo prognozes. Paralēli galvenajam darbam, Krievijas krievijas projekta izstrādē piedalījās augsti kvalificēts speciālists. Šī dokumenta neatņemama sastāvdaļa bija valsts attīstības programma līdz 2020. gadam. Jāatzīmē, ka šodien valdošajā elitē nav vienprātības par turpmākajiem valsts attīstības veidiem. Daži uzskata, ka ir nepieciešams padziļināt sadarbību ar Eiropas Savienību un Amerikas Savienotajām Valstīm, savukārt citi atbalsta paļaušanos uz saviem līdzekļiem. Andrijs Klepach uzstāj uz integrāciju ar Ukrainu un citām NVS valstīm.
