Mazuļa kristības ir viens no lielajiem pareizticīgo baznīcas sakramentiem. Ir daudz padomu, kā pareizi veikt ceremoniju un pat tā, lai nekaitētu bērnam un radītu ļoti labvēlīgus apstākļus viņa turpmākajai dzīvei un labsajūtai. Daži no tiem noteikti ir patiesi, bet daļa baznīcas tiek ne tikai noliegta, bet arī nosodīta.
Bērna vecākiem, kuri nolemj veikt mazuļa kristīšanas sakramentu, iespējams, galvenais uzdevums ir krustmātes un krusttēva advokāta izvēle. Līdz pat bērna-meitenes kristību ceremonijas dienai bieži rodas jautājums, vai viņas krustmātei vajadzētu būt precētai vai nē.
Tradicionāli uzskata, ka krustmāte jāizvēlas no vientuļajiem. Pastāv uzskats: ja krustmāte nav precējusies, tad pēc ceremonijas viņa tiksies ar savu ilgi gaidīto mīlestību. Bet, ja meitene, diemžēl, ilgstoši nevar iestāties stāvoklī un negaidīti iegūst krustmātes statusu, tad drīz viņa pati noteikti varēs baudīt mātes stāvokli.
Ja krusttēvs ved bērna pasaulīgo dzīvi, tad krustmāte ir aicināta viņu garīgi vadīt: tā bija viņa, kas ieveda bērnu templī, viņa izglīto viņu ticībā un šķīstībā.
Grūta izvēle
Lai izvēlētos meiteni krustmātes lomai, varat vērsties pie cieņas liktā priestera vai vienkārši pieredzējuša priestera. Visbiežāk nedēļu pirms kristībām priesteri runā par pašu Svēto Vakarēdienu, par to, kādas lietas ir jāapgūst, un par svarīgo lomu un misiju, kuru nes izredzētie jaunie vecāki. Galu galā vissvarīgākais, izvēloties krustmāti, nepavisam nav jautājums par tā statusu sabiedrībā, bet gan par reliģijas tēmu. Ir svarīgi, lai krustmāte būtu uzticīga un kristīta.
Krustmātei ir pienākums iegādāties svētā ikonu ar meitenes vārdu un īpašu audumu, ko sauc par Krimu. Vislabākā krizhma būs pilnīgi jauns balts audums, kas simbolizē mazas meitenes tīrību. Tiek uzskatīts, ka nākotnē mazuļa māte to rūpīgi glabās un nevienam nerādīs.
Bērnu var kristīt pēc 8 dienām no dzimšanas, taču ir svarīgi ņemt vērā, ka sieviete, kas dzemdēja, nevar ienākt baznīcā 40 dienas no dzimšanas brīža.
