Slavenais psihoterapeits Boriss Litvaks uzskata, ka slinku cilvēku nav. Katrs cilvēks spēj mainīt savu pasauli. Lai to izdarītu, atrodiet vienīgo atbalsta punktu un precīzi nosakiet maršrutu uz paredzēto mērķi.
Sākuma apstākļi
Mūsdienu cilvēks dzīvo un rīkojas bīstamos apstākļos. Kopš dzimšanas viņu ietekmē kairinošie un kavējošie faktori. Starp citiem psihoterapeitiem Boriss Mihailovičs Litvaks palīdz cilvēkiem atrast izeju no sarežģītām situācijām. Šāda situācija ir pilnīgi negaidīta. Ģimene tiek iznīcināta. Karjera nesummējas. Labākie draugi aiziet. Pēc šādām nelaimēm un stresiem daudzi kļūst nomākti. Ilgu laiku viņi nevar atrast pieņemamu izeju. Lai palīdzētu tiem, kuriem tā nepieciešama, Litvak vada tematiskas apmācības un konsultācijas.
Topošais starppersonu attiecību speciālists dzimis 1973. gada 26. novembrī saprātīgā ģimenē. Vecāki dzīvoja slavenajā pilsētā Rostovā pie Donas. Tēvs, Mihails Efimovičs Litvaks, ķirurgs pamatizglītībā. Kopš 30 gadu vecuma viņš sāka nodarboties ar praktisko psiholoģiju. Boriss uzauga kā paklausīgs bērns, un visā, ko viņš centās rādīt, piemēram, no mājas vecākā. Viņš labi mācījās skolā. Kad bija laiks izvēlēties profesiju, Litvak Jr nolēma sekot sava tēva pēdās. Saņēmis brieduma sertifikātu, viņš pabeidza apmācības kursu Rostovas medicīnas universitātē.
Profesionālā darbība
Boriss pediatrijas diplomu saņēma 1996. gadā. Tajā laikā psihologi universitātē vēl nebija apmācīti. Tomēr pilsētā bija klubs, kurš nolēma pārņemt stresa situācijas CROSS. Šī kluba izveidē daudzus gadus piedalījās Litvak Sr. Pirmie apmeklētāji tika konsultēti 1982. gadā. Boriss klubā ieradās kā apmācīts speciālists. Viņš sistemātiski apguva psiholoģijas teorētiskos pamatus un vadīja cilvēku uzņemšanu, kuriem bija nepieciešama palīdzība. Darbs nebija viegls un energoietilpīgs.
Problēmu sarakstā, ko pacienti ārstēja, Litvaks bija pirmais, kurš izvirzīja zemu pašnovērtējumu. Cilvēks, nepārliecināts par savām spējām, centās visu iespējamo atlikt uz brīdi, kad bija jāsāk rīkoties. Nevarēja partnerim pateikt par savām izjūtām. Cits baidījās lūgt algas palielināšanu no "dusmīgā" priekšnieka. Trešais bija greizsirdīgs uz savu sievu, pat uz lampu stabu. Litvaks sistematizēja visas šīs un citas problēmas, formulēja receptes un glabāja tās īpašā failu skapī. No psihologa pildspalvas iznāca vairākas grāmatas. Vienu no tiem sauc par "7 soļiem uz stabilu pašnovērtējumu".
