Dzejoļu deklamēšana prasa izpildītājam ne tikai labas krievu valodas zināšanas, bet arī spēju nodot klausītājam autora jūtas un domas, kā arī savas emocijas un pieredzi.
Lietošanas instrukcija
1
Lasiet visu dzejoli sev. Mēģiniet izcelt galvenās līnijas tajā. Pierakstiet savus pirmos iespaidus. Pēc tam skaļi izlasiet dzejoli, domājiet par to, kur jūs paklupat un kāpēc.
2
Veiciet pareizu teksta analīzi. Ja līnijās bieži tiek atrastas noteiktas skaņas, iespējams, autors gribēja ar tām pastāstīt par dabas stāvokli vai personām, par kurām stāsts tiek stāstīts. Piemēram, “p” skaņa, kas līdzinās pļāpāšanai, norāda uz agresiju vai briesmām. Šajā gadījumā tas ir jāpastiprina ar balsi, lai radītu groteska efektu. Skaņa "w" var pārraidīt sērfinga vai vēja skaņu, taču dažos tekstos tas liek autoram nolaist balsi. Patskaņi "s" un "y" var padarīt lasīšanu sērīgu, šajā gadījumā ir svarīgi ievērot dzejoļa ritmu, pretējā gadījumā jūs varat iemidzināt sevi un klausītājus.
3
Izpētiet dzejoļa semantisko kodolu. Lai to izdarītu, izrakstiet visbiežāk lietotos lietvārdus un darbības vārdus. Ja viņi tiekas vairākas reizes, tas nozīmē, ka autors vēlējās tos izcelt, pretējā gadījumā viņš uzņems sinonīmus. Lasot, koncentrējieties uz šiem vārdiem.
4
Sajūtiet autora noskaņu. Mēģiniet garīgi kļūt par aprakstīto notikumu dalībnieku, izdzīvot tos, padomājiet tieši par to, kādas emocijas jūs varētu sagūstīt šajā situācijā. Atcerieties savu personīgo pieredzi, piemēram, fiziskās sāpes, atšķirtību, noraidīto mīlestību. Izsaki emocijas ar balsi, sejas izteiksmēm un žestiem. Jūtieties brīvi, lai būtu smieklīgi, atkārtojiet spoguļa priekšā. Varbūt roku vilkšana klusumā izskatās pārāk teatralizēta, taču tā ļaus mūzikai pievienot papildu piezīmes, kas nāk no sirds.
5
Sadaliet tekstu atsevišķās rindās. Lasiet tos nevis kā dzejoli, bet kā parastu teikumu. Uzsveriet katras līnijas galveno frāzi, mēģiniet to izcelt ar balsi.
6
Ievērojiet dzejoļa lielumu un ritmu, tieši viņi aizpilda stāstījumu.
